Alpi un Provansa

Francijas Alpi un Provansa

Katram ir savs viedoklis par Franciju. Mēs esam bijuši Francijā daudzas reizes, tomēr aizraujošākais bija mūsu trīs nedēļu ilgais ceļojums pa valsti vasaras beigās. Francijas Alpi un Provansas apmeklēšana bija tā pitmā daļa. Pēc tam turpinājām ceļojumu uz Rokamadūras pilsētu un tālāk uz Atlantijas okeāna piekrasti un Parīzi.

Kad Francijas Alpi vēl bija gabalā, paviesojāmies Burgundijā, lai mazliet nobaudītu ēdienu un vīnu.

Ceļojuma otrā daļa, Atlantijas okeāna piekraste un Parīze, lielākoties bija relaksējoša. Bijām apmetušies kempingā netālu no Atlantijas okeāna, bet pēc tam apmeklējām Versaļas pili un Disnejlendu, lai, jau mājupceļā, nogaršotu šampanieti netālu no Reimsas.

Mūsu ceļojums pa Franciju sākās ar vīna degustāciju Burgundijas vīnu galvaspilsētā Bona (Beaune). Mēs apmetāmies diezgan viesnīcā Stars Beaune – pietiekami ērti par cenu, ko par to samaksājām. Viesnīca atradās netālu no galvenā ceļa, un tas bija īpaši ērti, jo mēs ieradāmies vēlu vakarā. Pēc degustācijas vēl pastaigājām pa pilsētu un devāmies tālāk, jo Francijas Alpi mūs jau gaid;ija – bijām rezervējuši kempingu uz vairākām turpmākajām naktīm.

Šamonī un Monblāns

Pēc vīna degustācijas Bonā ieradāmies Šamonī Monblāns pilsētiņā kas ir slavens slēpošanas kūrorts. Mūsu kempings atradās tikai dažus simtus metru no pacēlāja uz Aiguille du Midi  smaili, kas atrodas 3842 metrus virs jūras līmeņa). Tas atrodas Monblāna masīvā un ir viens no labākajiem panorāmas skatu punktiem, kādu mēs jebkad esam apmeklējuši.

No skatu platformas var redzēt augstāko kalnu Eiropā Monblānu (4807 metrus virs jūras līmeņa), kā arī daudzas citas Alpu virsotnes. Izmantojot vietējo transportu, ir iespēja doties pārgājienos tuvējos kalnos ap Šamonī Monblānu. Maršruti ir atzīmēti un tiem ir dažādas grūtības pakāpes, tomēr, ja jums nav piemērotu apavu un aprīkojuma, vislabākā izvēle būtu zemākās grūtības pakāpes maršruti.

Provansa

Pēc pāris dienām Šamonī devāmies uz Provansu. Ierašanās Provansā bija milzīgas pārmaiņas pēc dzīvošanas sniega un ledus tuvumā. Gaisa temperatūra pēc tikai pāris simtu kilometru braukšanas sasniedza +35 grādus pēc Celsija. Tā kā bija augusta beigas, bija par vēlu izbaudīt lavandas lauku skaistumu (mēs to iepriekš nezinājām), taču mums bija iespēja iegādāties augļus un dārzeņus no vietējiem dārziem. Viena veca jauka kundze, kuru mēs apmeklējām, runāja tikai franču valodā, tomēr mūsu iepiekšanās noritēja veiksmīgi.

Mūsu nākamā īsā pietura bija Grāsa. Apmeklējām Fragonard parfimērijas rūpnīcu (pilsētā ir arī Fragonard smaržu muzejs, bet tas bija slēgts, jo m’wa ieradāmies vēlu pēcpusdienā). Ekskursija fabrikā bija bez maksas, taču, kā varat nojaust, ekspozīcijas beigās bija veikals ar uzņēmuma produkciju. Mūsu dāvanām, kas pārsvarā sastāvēja no franču vīniem, pievienojās oriģinālie Provansas aromāti.

Pēc Grāsas devāmies uz Nicu un izbaudījām pāris ļoti saulainas dienas Nicas pludmalē. Tik labi atpūtāmies, ka pat nav nevienas fotogrāfijas no Nicas; saule bija tik karsta un ūdens jūrā tik silts, ka visa apkārtējā pasaule mums šajās dienās vienkārši neeksistēja.

Pēc ierašanās vakarā vajadzēja apmēram pusstundu, lai atrastu labi aprīkotu kempingu, kur pavadīt pāris naktis. Kempings atradās apmēram 15 minūšu gājiena attālumā no pludmales. Kārtējo reizi nokonstatējām, ka sākt ceļojumu ar fiziski smagāko daļu un turpināt to ar atpūtu franču rivjērā bija pareizais lēmums.

No Nicas mēs sākām ceļu uz Atlantijas okeāna piekrasti. Apmēram 300 km no Nicas (netālu no Aviņonas) mēs piestājām, lai apskatītu ļoti interesantu vēsturisko objektu Pont du Gard – senu romiešu akveduktu (vienlaicīgi arī tiltu pār upi), kas uzcelts mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Šis akvedukts tika uzbūvēts pāri Gardas upei. Kopš 1985. gada Pont du Gard ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Rokamadūra

Pēc Francijas Alpiem un Provansas mūsu nākamais galamērķis bija Rokamadūra (Rocamadour) – neliela, taču ļoti iespaidīga, veca pilsēta Francijas dienvidrietumos. Kopš viduslaikiem Rokamadūra ir bijusi iecienīts reliģisko svētceļnieku galamērķis, lai  apmeklētu katedrāles Melno Madonnu.

Mūsdienās daudzi tūristi nāk apskatīt katedrāli, kas gandrīz vertikāli ir iebūvēta klintī. Es teikšu, ka tiešām bija vērts ierasties Rocamadour – tur viss izskatās lieliski.

Pāris dienas mēs gulējām teltīs kempingā Ferme Brache, kas atrodas blakus pilsētai. Apkārtnē bija arī vairākas citas apskates vietas, piemēram, siera ražotne, zosu fermas un brīvdabas pērtiķu parks La Foret des Singes.

Mēs no turienes apmeklējām arī citu ļoti jauku viduslaiku pilsētu Šarlat. Vietējais pārtikas tirgus Šarlatā ir ļoti slavens, un arī mums tas ļoti patika. Pilsētā ir tikai 10 tūkstoši iedzīvotāju, tomēr katru gadu Šarlatu apmeklē vairāk nekā miljons tūristu.