Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Par Grieķiju Grieķija ir viena no valstīm, kur esmu bijis daudzas reizes, gan biznesa, gan atpūtas braucienos, gan tranzītā. Tomēr līdz šim nevienu reizi par šo valsti neesmu rakstījis, tāpēc šeit ne tikai par Grieķijas galvaspilsētu Atēnām, bet arī mazliet par Grieķiju vispār. Ja godīgi, tad jau nav nemaz tik daudz, ko varētu jaunu par visiem zināmo Grieķiju pateikt, tāpēc vismaz daži cipari un nedaudz par vēsturi. Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu galā, tās teritorija ir gandrīz 132 tūkstoši kvadrātkilometru. Tas ir salīdzināms ar tādām valstīm kā Bangladeš, Nepāla, kuras ir mazliet lielākas par Grieķiju un Ziemeļkoreja un Nikaragvu, kuras ir nedaudz mazākas. Salīdzinot ar Amerikas Savienotajām valstīm, Grieķija ir divas reizes mazāka par Kolorado štatu. Grieķijai pieder 227 salas no kurām vismaz 166 ir apdzīvotas. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta (Crete), Evia, Lesbos, Roda (Rhodes) un Čios (Chios). Krētas teritorija ir nedaudz vairāk kā 8000 kvadrātkilometru – tā ir lielā

Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša . Lidojums uz Maroku Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus. Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair. Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan

Skotijas centrālā daļa Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes . Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu. Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm. Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku. Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta Kā jau ne pārāk l

Ir tik forši ir pamosties no rīta Romas centrā pēc vēlas nakts pastaigas, kad naktsmītnes cenā iekļautās garšīgās brokastis jau gaida restorānā uz jumta terases. Superīgi laba sajūta! Vienīgais, kas jādara, jāsaņemas izkāpt no milzīgās gultas un daudzmaz jāsaģērbjas, lai var cilvēkos rādīties. Kolizejs  Pirmajā dienā Romā bijām izstaigājuši muzeju, tāpēc otrajā dienā gribējām izbaudīt saulaino oktobra beigu laiku svaigā gaisā. Pirmais, ko darījām uzreiz pēc brokastīm, devāmies uz kolizeju – galu galā, kas būtu Roma bez Kolizeja. Patiesību sakot, tur jau iepriekš bijām bijuši un pat izstaigājuši to no iekšienes, taču obligāto selfiju uz kolizeja fona vajadzēja uzņemt. Savādāk neviens no mājās palicējiem neticēs, ka bijām uz pāris dienām uz Romu aizlidojuši. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolizejs atradās mazāk kā desmit minūšu gājiena attālumā no mūsu naktsmītnes Monti Palace viesnīcā. Bijām domājuši no kolizeja ar metro uzreiz braukt pastaigāt pa parku pilsētas centra otrā pusē, taču nācās

Nedēļas nogale Romas centrā Vēl viens šī bloga nosaukums varētu būt “Atpakaļ uz Romu”, jo mēs tur jau bijām pirms vairākiem gadiem. Tomēr toreiz mēs ceļojām arī ārpus pilsētas, piemēram, uz Grotte di Frasassi un Vezuva vulkānu , kas atrodas ārpus Lacio reģiona. Šoreiz mūsu intereses objekts bija tieši Romas centrs, lai tur pavadītu visu nedēļas nogali. Gribējām pastaigāties pa pilsētas vēsturisko centru un arī baudīt romiešu ēdienus. Mēs ieradāmies Termini stacijā ar autobusu no lidostas īsi pirms pusdienlaika un pirmā lieta, kas jādara, protams, bija aiziert paēst vēlas brokastis. Atsevišķā blogā esmu ralstījis par mūsu gastronomisko pieredzi Romā šajā nedēļas nogales ceļojumā. Īsi sakot, mums ļoti paveicās, jo visas ēdienreizes bija patiešām superīgas un padarīja ceļojumu pat negaidīti labāku. Taisnības labad gan jāsaka, ka visas ēšanas vietas jau iepriekš bijām atraduši un izpētījuši milzum daudz atsauksmju par tām, tā kā teiciens, ka veiksme ir iepriekš sagatavota iespēja nostrādā

Rietumigaunija – nedēļas nogales izbrauciens Šis bija korporatīvais izbrauciens ar autobusu kopā ar darba kolēģiem. Kādā nedēļas nogalē devāmies uz Igaunijas salām. Rietumigaunija tika izvēlēta, lai mazliet atpūstos ārpus mājām, izklaidētos un nedaudz paskatītos apkārt kā kaimiņi dzīvo. Mūsu mērķis bija Sāremā sala ar īsu pieturu Igaunijas vasaras galvaspilsētā – Pērnavā. Robeža starp Latviju un Igauniju Robežu starp Latviju un Igauniju var šķērsot izmantojot galveno autoceļu E67. Tomēr ir interesanta alternatīva – nogriezieties pa kreisi tieši pirms Igaunijas robežas uz Latvijas mazpilsētu Ainažīem. Braucot cauri pilsētai, jūs būsiet pārsteigti, ka pēc neilga laika jūs ceļa malā redzēsiet ceļa zīmi, kas norāda, ka šķērsojiet valsts robežu – Rietumigaunija ir klāt pavisam nematot. Tieši pirms robežas ir neliela autostāvvieta. Apstājoties tur, jūs varat doties nelielā pastaigā līdz vecajam molam (tas atrodas Latvijas teritorijā tikai dažus simtus metru no Igaunijas robežas) un izbaudīt

Prāga noteikti ir populārākais tūrisma objekts Čehijā. Mūsu viesošanās Prāgā vienmēr ir bijusi interesants piedzīvojums un esam tur bijuši vairākas reizes. Viesošanās Prāgā un Čehijā Čehijas Republika, saukta arī par Čehiju, ir valsts Centrāleiropā, lai gan 20. gadsimta vēstures dēļ tā šeit tiek aprakstīta kā Austrumeiropas valsts. Čehijai ir robežas ar Slovākiju, Austriju, Vāciju un Poliju, un tās sauszemes teritorija ir 77 tūkstoši kvadrātkilometru – kādu drusku lielāka par Latviju. Tā pēc teritorijass ir ļoti līdzīga kaimiņvalstij Austrijai (nedaudz mazāka) un Centrālamerikas valstij Panamai (Čehija ir nedaudz lielāka). Čehijā dzīvo vairāk nekā 10.5 miljons cilvēku; lielākā daļa ir čehi. Prāga ir lielākā pilsēta Čehijas Republikā un 13. lielākā pilsēta Eiropas Savienībā; tur dzīvo aptuveni 1,3 miljoni cilvēku (vairāk nekā 2,5 miljoni kopā ar piepilsētām). Nokļūšana uz Prāgu Ar auto Ja atrodaties Čehijas kaimiņvalstī, viesošanās Prāgā visizdevīgākā varētu būt tur nokļūstot ar auto. Č

Marta vidū mums izdevās doties apmēram nedēļu garā ceļojumā uz Bulgāriju. Mums astoņās dienās nācās nobraukt vairāk nekā piecarpus tūkstošus kilometru (vidēji sanāk vairāk nekā seši simti kilometru dienā). Ideja par ceļojumu radās, kad es atgriezos no kārtējā darba komandējuma. Es lidojuma laikā sarunājos ar jaunu dāmu lidmašīnā, kura sēdēja man blakus. Viņa pastāstīja daudz interesanta par Bulgāriju, un mēs nolēmām paši doties uz Bulgāriju, lai to redzētu paši savām acīm un apskat’t kāda ir dzīve Balkānu rietumos. Ierašānās Bulgārijā Vēlā pēcpusdienā ieradāmies Bulgārijā ar prāmi, kas savieno Rumānijas pilsētu Kalafatu un Vidinu Bulgārijā. Donavas upes platums tur ir ļoti iespaidīgs – otrs upes krasts izskatās ļoti tālu. Un šeit tas ir – ceļojums atpakaļ uz pagājušo gadsimtu: bez muitas un robežkontroles bija vairākas citas oficiālas iestādes, kas vāca valūtu dažādiem obligātiem robežas šķērsošanas “pakalpojumiem” – fito-sanitārajai kontrolei, veterinārajai kontrolei. Kaut arī mums bi

Šī ir nākamais stāsts no sērijas par mūsu ceļojumu apkārt Francijai. Francijas rietumi ir vieta, kur sākas šī ceļojuma daļa – Atlantijas okeāna piekrastē. Dzīvošana Atlantijas okeāna piekrastē Pēcpusdienā mēs sasniedzām Feret zemesragu (Cap Ferret), kas atdala Arkašonas līci no Atlantijas okeāna. Mēs bijām rezervējuši bungalo atpūtnieku ciematā Camping les Viviers , lai tur paliktu trīs naktis. Tas ir ļoti liels augstas klases četru zvaigžņu kempings, un tas ir jārezervē iepriekš, lai dabūtu naktsmītni; rezervācijai nepieciešams depozīts. Kempings pats par sevi bija ļoti labs un drošs, bungalo mājiņa (vagoniņs) bija tīrs un ērts. Cap Ferret kā galamērķis tika izvēlēts vairāku iemeslu dēļ – lai izbaudītu skaistās pludmales, ko piedāvā Francijas rietumi, apmeklētu tuvumā esošās tūrisma vietas un nogaršotu Arkašonas līcī audzētās austeres (viss austeru reģions atrodas vietā no Žirondes (Gironde) upes ietekas uz dienvidiem līdz Spānijai un kopumā aizņem apmēram 15000 hektāru platību). Arka

Apmeklējot Londonu Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju . Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm. Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju. Ļoti skaista aina parādās, ja paskatā

Pirmā doma, kas ienāk prātā dzirdot vārdu Barselona – tas ir super! Tā ir viena no Eiropas pilsētām, kura noteikti jāredz. Tāpat kā Prāga, Parīze, Londona un Roma. Uz sitiena nemaz tā nevaru pateikt, kas vēl būtu līdzīga apmeklējuma vērtības ziņā. Pēc tam sarakstu var turpināt ar Venēciju, Florenci, Vīni, Amsterdamu, Budapeštu un tā tālāk. Tas, protams, ir mans saraksts un katram tas var būt citādāks, bet viens ir skaidrs – Barselona noteikti ir jāredz. Par pilsētu Barselona ir Katalonijas galvaspilsēta, tajā dzīvo mazliet vairāk par pusotru miljonu cilvēku un kopē ar apkartējām pipilsētām (gandrīz 5 miljonu cilvēku) tā ir otrā lielākā apdzīvotā teritorija Spānijā. Un protams – Barselona ir piejūras pilsēta Vidusjūras krastā. Katalonija ir Spānijas autonomais apgabals un tā atšķiras no Spānijas daudzējādā ziņā, Katalonijā ir pat divas oficiālās valodas – katalāņu un spāņu. Barselonas pirmsākumi meklējami pašā mūsu ēras sākumā, kad tur ieradās romieši, taču visvairāk pazīstama tā verētu