Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Šis ir turpinājums mūsu ceļojumam no Rīgas uz Londonu. Pirmajā dienā braucām no Rīgas uz Varšavu un pēc pusnakts turpinājām braucienu Ecolines autobusā uz Berlīni. Jau uz rīta pusi, apmēram ap pieciem, pirms Vācijas robežas autobuss piestāja degvielas stacijā un braucējiem bija iespēja izkāpt ārā izstaipīt kājas. Diezgan precīzi pēc saraksta agri no rīta ieradāmies Berlīnes autoostā Am Funkturm on Masurenallee, kur diezgan daudzi citi pasažieri izkāpa. Autobuss tālāk brauca uz Braunšveigu, bet tā galaunkts bija vēl daudz tālāk – Štutgarte. Berlīne Pēc izkāpšanas no autobusa devāmies uz tuvāko metro staciju Kaiserdamm (gājiens līdz stacijai tikai kādi 300 metri), lai nokļūtu Berlīnes centrālajā dzelzeļa stacijā. Metro biļete vienam braucienam maksā 3 eiro, pirms iekāpšanas metro biļeti vajag nokompostrēt. Pa ceļam Berlīnes Zoo pieturā jāpārsēžas no U uz S līniju, jāiziet virszemē un kādi 100 metri jānoeiet ar kājām. Rezultātā nepilnas stundal laikā jau bijām centrālajā dzelceļa stacij

Pēc brauciena no Rīgas uz Berlīni ar autobusu un no Berlīnes uz Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā. Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies. Brisele Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozōmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne. Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās v

Saule, ziedi un pavasaris Nākamajā rītā pēc ierašanās Vācijā, pēc ierastās pelēkās aprīļa dienas Rīgā fāterlande mūs pamodināja ar spilgtiem saules stariem – mūsu ceļojums bija sācies izcili labi! Pa logu pavērās fantastisks skats uz vietējiem vīna dārziem un visu veidu ziedošiem krūmiem un kokiem; mēs jutāmies kā īstās pavasara brīvdienās! Mūsu plānos bija apmeklēt Bāden-Bādeni un pašās ceļojuma beigās aizbraukt uz Mainavas salu, kas atrodas pavisam vitā Vācijas nostūrī. Lai izbaudītu šīs fantastiskās pārmaiņas, uzreiz pēc brokastīm devāmies pastaigā pa pilsētu un nemanot nonācām nākamajā mazajā vācu pilsētiņā. Lieldienu rīta dievkalpojums bija tikko beidzies, pulkstenis tuvojās pusdienlaikam, un vietējie vācieši lēnām pulcējās ģimenes pusdienās vietējos krogos. Lieliska tradīcija – vairumā gadījumu pie galdiņiem pulcējās vismaz trīs paaudžu cilvēki. Atradām arī dažus veikaliņus, kuri bija atvērti un lielāko dienas daļu pavadījām staigājot un priecājoties par pavasari. Nākošajā dienā

Viens no mūsu iecienītākajiem galamērķiem – Islande Līdz šim Islandē esam bijuši vairākas reizes, bet tikai ziemas laikā. Un mums tas viss patīk – sniegs, ledāji, vējš, putenis, lavas lauki, geizeri, saulainās dienas un ziemeļblāzma, kuru mums ir paveicies redzēt. Islande kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Fēru salām un Dāniju pieder Eiropas Ziemeļvalstu reģionam. Islande ir vulkāniska sala un atrodas uz robežas starp Eirāzijas un Ziemeļamerikas tektoniskajām plāksnēm; tas padara Islandi par seismiski karsto punktu ar daudziem aktīviem vulkāniem. Islandes kopējā platība ir 102 775 kvadrātkilometri, ierindojot to 106. vietā pasaules valstu sarakstā pēc teritorijas lieluma. Islandes iedzīvotāju skaits ir aptuveni 346 tūkstoši cilvēku, un šajā rādītājā Islande ieņem 176. vietu pasaulē ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu – tikai 3,5 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru. Kā pārvieties pa Islandi Ja ceļojat uz Islandi, jūs varat ievērot, ka daudzi tūrisma objekti atrodas gandrīz kā autobusu pie

Brauciens uz Norvēģijas rietumiem Drīz pēc stāsvbaznīcas apmeklēšanas Norvēģijas dienvidos mēs sākām meklēt kādu kempingu nakšņošanai, jo nākošjā dienā mūsu galamērķis bija Norvēģijass fjordi. Mūsu lidmašīna ieradās Oslo pēcpusdienā, un līdz pusnaktij nebija iespējams sasniegt mūsu nākamo galamērķi Lisefjordu (starp Oslo un Lisefjordu ir aptuveni 400 kilometri un šajā ceļa posmā nav automaģistrāles). Vispārīgi runājot par Norvēģiju – apkārtējo ainavu un dabas ziņā tā ir līdzīga Skotijai. Piemēram, Skotijas augstienēs tāpatpat bieži var sastapt aitas uz ceļa, taču Norvēģija ir daudz lielāka. Daudzas stundas jūs varat vienkārši braukt nekurienes vidū, lai sasniegtu nākamo galamērķi. Labās ziņas – ir daudz vietu, kur var apstāties, atpūsties un izbaudīt fantastiskas dabas ainavas. Fjordi Nākošajā dienā pēc ierašanās Norvēģijā sasniedzām Lysefjord , kas atrodas Norvēģijas dienvidrietumos. Tā akmeņainās sienas ir gandrīz vertikālas, virs 1000 metriem, fjorda garums ir aptuveni 42 kilometri.

Šī ir nākamais stāsts no sērijas par mūsu ceļojumu apkārt Francijai. Francijas rietumi ir vieta, kur sākas šī ceļojuma daļa – Atlantijas okeāna piekrastē. Dzīvošana Atlantijas okeāna piekrastē Pēcpusdienā mēs sasniedzām Feret zemesragu (Cap Ferret), kas atdala Arkašonas līci no Atlantijas okeāna. Mēs bijām rezervējuši bungalo atpūtnieku ciematā Camping les Viviers , lai tur paliktu trīs naktis. Tas ir ļoti liels augstas klases četru zvaigžņu kempings, un tas ir jārezervē iepriekš, lai dabūtu naktsmītni; rezervācijai nepieciešams depozīts. Kempings pats par sevi bija ļoti labs un drošs, bungalo mājiņa (vagoniņs) bija tīrs un ērts. Cap Ferret kā galamērķis tika izvēlēts vairāku iemeslu dēļ – lai izbaudītu skaistās pludmales, ko piedāvā Francijas rietumi, apmeklētu tuvumā esošās tūrisma vietas un nogaršotu Arkašonas līcī audzētās austeres (viss austeru reģions atrodas vietā no Žirondes (Gironde) upes ietekas uz dienvidiem līdz Spānijai un kopumā aizņem apmēram 15000 hektāru platību). Arka

Šis bija mūsu pirmais ceļojums uz Eiropu pirms diezgan daudziem gadiem. Vasarā mēs sākām sagatavoties; bija nepieciešams saņemt vīzas uz Vāciju un Šveici. Mēs nolēmām visus ar ceļošanu saistītos izdevumus dalīt ar draugiem – vēl vienu ģimenes pāri, kopā pētījām visas pieejamās ceļu kartes un objektus, kurus būtu vērts apmeklēt ceļojuma laikā. Tajā laikā nebija pieejamas GPS aplikācijas, mobilais tālrunis 1997. gadā izskatījās kā ķieģeļu gabals. Tas viss padarīja šo ceļojumu unikālu un tas paliks atmiņā uz visiem laikiem. Citas interesantas detaļas – visas fotogrāfijas tika uzņemtas, izmantojot 35 milimetru filmu kameru (bildes šeit ir skenētas no tajā laikā uzņemtajām fotogrāfijām), bet videoklipi tika filmēti, izmantojot Super VHS mini kameru; mēs aizņēmāmies vienu no draugiem, jo tajā laikā tas bija tik reti pieejams aprīkojums. Ierašanās Šveicē Tajā laikā mēs dzīvojām Latvijā, un mūsu ceļojums sākās apmēram 60 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas vēlu vakarā. Br

Monmartras bazilika un Versaļas pils Mēs sasniedzām Parīzi pirms pusnakts un par laimi bez lielām pūlēm atradām savu viesnīcu Monmartrā. Daudzi Parīzes apmeklētāji izvēlas šo apgabalu tās atrašanās vietas dēļ. Lai gan pēc saulrieta apkārtne nešķiet īpaši droša un tūristiem piemērota. Mēs bijām rezervējuši viesnīcu Hotel Montmartrois (6 Bis, Rue Du Chevalier-De-La-Barre), jo tā piedāvāja labu cenu divvietīgajiem numuriem (nekas īpašs, bet pietiekami labs, lai pārnakšņotu labā vietā). Tuvākā apskates vieta kājām gājiena attālumā no viesnīcas, kuru apmeklējām nākamajā rītā, ir Monmartras Svētās Sirds bazilika (la Basilique du Sacre Coeur de Montmartre). Tikai jāpiemin, ka šī bazilika ir viena no iespaidīgākajām ēkām, kas atrodas Prīzē kalna galā (pēc tam mēs redzējām, cik iespaidīga tā izskatās pat no Galleries Lafayette jumta pilsētas centrā). Uzturoties Parīzē, mēs pavadījām veselu dienu, apmeklējot Versaļas pili (Chateau de Versailles). Tā atrodas priekšpilsētā apmēram 20 kilometrus

Norvēģijas dienvidi Lai jūnijā būtu neliels ceļojums, mēs uz dažām dienām devāmies uz Skandināviju – mūsu galamērķis bija Norvēģija. Pēc nolaišanās Oslo lidostā mēs paņēmām iepriekš rezervēto automašīnu no lidostā un sākām ceļojumu. Mums paveicās, ka mazākas automašīnas vietā mēs tikām bez papildus samaksas pie Volvo V40 – ļoti patīkama sagaidīšana! Novēģija bija bijusi mūsu ceļojumu plānos ilgu laiku un beidzot to arī izdarījām. Un, lūk, pirmais padoms – esiet gatavi maksāt par maksas ceļu izmantošanu uzreiz pēc izbraukšanas no lidostas, ja dodaties uz Oslo (ir tur arī citi maksas ceļi). Jūs varat izbraukt cauri kontrolpunktam nemaksājot (ko mēs faktiski arī darījām bez iepriekšēja nodoma), tomēr visur darbojas novērošanas kameras, tā kā tik un tā jūs tiksiet pieķers un var nākties maksāt sodu. Otrais padoms – ja atrodaties kaut kur pilnīgā nekurienes vidū un tur ir maksas auto stāvvieta – dariet visu iespējamo, lai atrastu aparātu, kur par to samaksāt, lai izvairītos no soda maksas (

Ceļojums uz Šveici rudenī Šis ieraksts irveltīts mūsu ceļojumam novembra sākumā. Ceļojums uz Šveici sākās Latvijā, ilgi braucām caur Lietuvu, Poliju un Vāciju. Gandrīz uzreiz pēc Vācijas robežas šķērsošanas Šveices virzienā mēs ieraudzījām pirmos kalnus. Mēs pirmo reizi dzīvē izbaudījām tik skaistu apkārtējo ainavu – tas bija tik fantastisks skats cilvēkiem, kuri visu savu mūžu nodzīvojuši Zemgales līdzenumā! Tomēr mums vēl bija garš ceļš priekšā, un nākamā īsā pietura bija netālu no Ženēvas ezera. Tas bija vēl iespaidīgāk – milzīgs ezers vienā pusē un kalni visapkārt.  Koku rudens krāsas padarīja šo ainavu vēl skaistāku. Nākamajām dienām tika plānoti divi dažādi braucieni – viens uz Šveices galvaspilsētu Bernu, otrs brauciens uz kalniem (3000 metrus virs jūras līmeņa!), lai sajūtas būtu vēl ekstrēmākas. Tā kā mums bija rezervēta naktsmītne Šveices franciski runājošajā daļā, bija interesanti apmeklēt Berni, jo tā atrodas vāciski runājošajā apgabalā. Bernes vecpilsēta kopš 1983. gada i

Šveices šokolāde Kurš gan nav sapņojis pabūt šokolādes fabrikā? Šveices šokolāde ir kas līdzīgs modes namiem Itālijā vai šampanieša namiem Francijā – Šveicē ir arī šokolādes nami. Mūsu saldā ekskursija bija Cailler šokolādes namā. Šis zīmols gan krietni ilgu laiku pieder Nestle koncernam, taču tam izdevies saglabāt savu vēsturisko vērtību un tradīcijas. Kā jau liela daļa interesantu apskates objektu, arī šokolādes rūpnīca atrodas kādu gabaliņu nost no galvenajiem autoceļiem. Cailler fabrika, kur tiek ražota Šveices šokolāde (viena no daudzajām), atrodas pilsētiņā ar nosaukumu Broc. Fabrikas apmeklējuma laikā varēja gan iepazīties ar šokolādes gatavošanas vēsturi, kas, kā izrādās, tik sena nemaz nav, gan arī pamatīgi pieēsties visdažādākās šokolādes. Te gan jābrīdina – lai arī šokolādi drīkst ēst cik vien lien, mēra sajūtu pazaudēt nav ieteicams, jo kas par daudz – tas par skādi. Precīza Cailler adrese ir: Maison Cailler, Chocolaterie, Rue Jules Bellet 7, 1636 Broc. Ieejas biļete uz muz

Francijas Alpi un Provansa Katram ir savs viedoklis par Franciju. Mēs esam bijuši Francijā daudzas reizes, tomēr aizraujošākais bija mūsu trīs nedēļu ilgais ceļojums pa valsti vasaras beigās. Francijas Alpi un Provansas apmeklēšana bija tā pitmā daļa. Pēc tam turpinājām ceļojumu uz Rokamadūras pilsētu un tālāk uz Atlantijas okeāna piekrasti un Parīzi. Kad Francijas Alpi vēl bija gabalā, paviesojāmies Burgundijā, lai mazliet nobaudītu ēdienu un vīnu. Ceļojuma otrā daļa, Atlantijas okeāna piekraste un Parīze, lielākoties bija relaksējoša. Bijām apmetušies kempingā netālu no Atlantijas okeāna, bet pēc tam apmeklējām Versaļas pili un Disnejlendu, lai, jau mājupceļā, nogaršotu šampanieti netālu no Reimsas. Mūsu ceļojums pa Franciju sākās ar vīna degustāciju Burgundijas vīnu galvaspilsētā Bona (Beaune). Mēs apmetāmies diezgan viesnīcā Stars Beaune – pietiekami ērti par cenu, ko par to samaksājām. Viesnīca atradās netālu no galvenā ceļa, un tas bija īpaši ērti, jo mēs ieradāmies vēlu vakarā.