Ziņas

Ēdiens Romā – kur garšīgi paēst?

Labs ēdiens Romā – tas ir tikai šī bloga nosaukums. Patiesībā šis blogs ir par iespejjām lieliski paēst Itālijas galvaspilsētā. Romā ir ļoti daudz tūristu un tāpēc ne visur ēdiena kvalitāte atbilst augstajām cenām. Rakstā minētās vietas nebija speciāli meklētas, atradām tās jau esot Romā. Gan ēdiens, gan cenas, bet it īpaši ēdiena kvalitātes un cenas attiecība, mums likās laba, tāpēc šeit tīri pēc mūsu pašu pieredzētā īsā nedēlas nogales izbraucienā uz Romu. Mums paveicās, jo atradām diezgan daudzas vietas, kur cena tiešām atbilda ēdiena kvalitātei. Iepriekš bijām aizbraukuši uz Romu, lai itāļu pavāra vadībā izmēģinātu kā pagatavot itāļu ēdienus; šoreiz stāsts ir par ēdiena baudīšanu pašiem nepiedaloties tā gatavošanā. Viss zemāk aprakstītais tika izbaudīts mūsu ceļojuma laikā uz Romu 2021. gada rudenī. Ceļojuma galvenais mērķis bija vēlreiz apskatīt Romas vēsturisko centru, taču ēdienu baudīšana Romā bija svarīga visa šī īsā ceļojuma sastāvdaļa. Tātad – kāds ir ēdiens Romā un kur atra

Horvātijas galvaspilsēta Zagreba

Attēls
Šis ir hronoloģiski pēdējais blogs par Horvātiju no 2022. gada sērijas, lai gan atsevišķi raksti vēl nav publicēti. Ir sakrājies arī kaut kas cits par ko uzrakstīt. Esmu jau rakstījis par tādām Dalmācijas brīnišķīgām vietām kā Splitu, Omišu, Grebašticu, Sevidu, Rogizņicu un Primoštenu. Kādu laiku iepriekš rakstīju arī par Dubrovniku un Dalmāciju . Par Zagrebu Zagrebā bijām pirms laba laika, taču tā ir īpaša ar to, ka tā ir vieta, kur mūsu lielā interese par Horvātiju sākās, kad pirmo reizi uz turieni pirms daudziem gadiem aizbraucām ar savu auto no Rīgas. Tāpēc šis ir ļoti labs iemesls beigt ar to, kur tas viss sākās. Pie kam, pilsētā ir daudzas vietas ko ekskursantam apskatīt un arī izklaides iespējams atklāt no jauna tāpēc nebūs brīnums, ja uz turieni kādu dienu atkal aizbrauksim vai aizlidosim vienkārši uz nedēļas nogali. Zagreba ir Horvātijas galvaspilsēta kurā dzīvo nepilni 800 tūkstoši cilvēku. Kā var noprast, Zagreba ir lielākā Horvātijas pilsēta. Tās apkārtne ir bijusi apdzīvo

Grieķijas galvaspilsēta Atēnas

Attēls
Par Grieķiju Grieķija ir viena no valstīm, kur esmu bijis daudzas reizes, gan biznesa, gan atpūtas braucienos, gan tranzītā. Tomēr līdz šim nevienu reizi par šo valsti neesmu rakstījis, tāpēc šeit ne tikai par Grieķijas galvaspilsētu Atēnām, bet arī mazliet par Grieķiju vispār. Ja godīgi, tad jau nav nemaz tik daudz, ko varētu jaunu par visiem zināmo Grieķiju pateikt, tāpēc vismaz daži cipari un nedaudz par vēsturi. Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu galā, tās teritorija ir gandrīz 132 tūkstoši kvadrātkilometru. Tas ir salīdzināms ar tādām valstīm kā Bangladeš, Nepāla, kuras ir mazliet lielākas par Grieķiju un Ziemeļkoreja un Nikaragvu, kuras ir nedaudz mazākas. Salīdzinot ar Amerikas Savienotajām valstīm, Grieķija ir divas reizes mazāka par Kolorado štatu. Grieķijai pieder 227 salas no kurām vismaz 166 ir apdzīvotas. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta (Crete), Evia, Lesbos, Roda (Rhodes) un Čios (Chios). Krētas teritorija ir nedaudz vairāk kā 8000 kvadrātkilometru – tā ir lielā

Ceļojums no Lielbritānijas uz Itāliju COVID-19 pandēmijas laikā

Attēls
Šis blogs nedaudz atšķiras no visiem tiem, kurus esmu rakstījis iepriekš un varētu būt vairāk noderīgs tiem, kuri dzīvo vai ilgāku laiku uzturas Apvienotajā Karalistē (AK – Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija). Nosacījumi ceļošanai no Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valsts uz Itālīju vairumā gadījumu ir citādāki, parasti vienkāršāki. Joprojām ceru, ka pandēmija kādu dienu beigsies pavisam un šis raksts paliks vienīgi kā atgādinājums par tiem laikiem, kad ceļot bija sarežģīti, dārgi un brīžiem pat neiespējami. Ceļošana uz valsti, kas ir AK dzeltenajā sarakstā 2021. gada jūnijā mums bija jādodas no Lielbritānijas uz Itāliju; tajā laikā Itālija bija dzeltenajā ceļojuma galamērķu sarakstā un bija atļauti tikai ceļojumi uz šīm valstīm tikai īpašas nepieciešamības gadījumos. Apmēram mēnesi vēlāk, noteikumi jau mainījās, piemēram, attiecībā uz pašizolāciju ceļotājiem, kuriem ir divkārša vakcinācija (latviski tas laikam pareizi saucas balstvakcinācija). Tomēr pamatā ir lietas, kas ilg

Atgriešanās no Itālijas uz Lielbritāniju COVID-19 pandēmijas laikā

Attēls
Šis blogs ir otrā daļa par pieredzi mūsu Itālijas ceļojuma laikā COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gadā (pirmo daļu lasiet šeit ) un tajos galvenā uzmanība pievērsta procedūrām pirms un pēc atgriešanās. Kā jau iepriekš rakstīju, šī informācija varētu būt vairāk noderīgs tiem, kuri dzīvo vai ilgāku laiku uzturas Apvienotajā Karalistē (AK). Nosacījumi ceļošanai starp Eiropas Savienības un Šengenas zonas valstīm parasti ir vienkāršāki nekā dodoties no tām uz Lielbritāniju. Ceļošana uz Lielbritāniju no valsts, kas iekļauta AK dzeltenajā sarakstā 2021. gada jūnijā mums bija jādodas no Lielbritānijas uz Itāliju; tajā laikā Itālija bija dzeltenajā ceļojumu sarakstā un bija atļauti tikai būtiski ceļojumi uz šīm valstīm. Tāpēc mums pēc atgriešanās bija jāievēro stingri noteikumi, tostarp arī obligātie testi un pašizolācija pēc atgriešanās. Kopš tā laika vairums noteikumu laika gaitā mainījās un 2022. gada pavasarī visi ierobežojumi tika atcelti pavisam. Tomēr, ja situācija atgriežas, es vienmēr i

Autoceļu tīkls Skotijā

Attēls
Skotijas autoceļi Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs . Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku. Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa

Edinburga

Attēls
Skotijas galvasplsēta Edinburga Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus. Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Nokļūšana uz Edinburgu Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru). Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu

Spa viesnīca Anglijā

Attēls
Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow . Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti. Par Bekingemšīru Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos. Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību. Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir

Portavadī ciemats Skotijas rietumos

Attēls
Skotijas rietumi Ja esat Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā. Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas , Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām. Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull). Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā). Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai