Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Īsi sakot, Dēvona ir grāfiste, kas atrodas Anglijas dienvidrietumos un atrodas starp Kornvolu un Somersetu; tai ir arī īsa robeža ar Dorsetu dienvidaustrumos. Devonas platība ir 6 707 kvadrātkilometri, un tās iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk par vienu miljonu cilvēku. Interesants fakts – Dēvona ir nedaudz lielāka par Palestīnas valsti un vairāk nekā 20 reizes lielāka par mazāko ES dalībvalsti Maltu. Lielākā pilsēta ir Eksetera, tomēr Devona ir ļoti labi pazīstama, jo tās piejūras pilsētas atrodas Lamanša krastā. Vasarā daudzi atpūtnieki dodas uz tādām jaukām un populārām vietām kā Torkī un Dārtmuta. Tomēr mēs nolēmām doties vēl dziļāk uz dienvidiem un septembra nedēļas nogalē apmeklējām Bigberiju pie jūras (Bigbury on Sea) un Cerību Līci (Hope Cove). Gan Bigbury on Sea (pavisam netālu no Plimutas), gan Hope Cove atrodas South Hams novadā. Dēvona – kā tur nokļūt Ātrākais veids, kā tur nokļūt (pieņemot, ka braucat no vietas, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem), ir braukt līdz Ekseterai

Prāga noteikti ir populārākais tūrisma objekts Čehijā. Mūsu viesošanās Prāgā vienmēr ir bijusi interesants piedzīvojums un esam tur bijuši vairākas reizes. Viesošanās Prāgā un Čehijā Čehijas Republika, saukta arī par Čehiju, ir valsts Centrāleiropā, lai gan 20. gadsimta vēstures dēļ tā šeit tiek aprakstīta kā Austrumeiropas valsts. Čehijai ir robežas ar Slovākiju, Austriju, Vāciju un Poliju, un tās sauszemes teritorija ir 77 tūkstoši kvadrātkilometru – kādu drusku lielāka par Latviju. Tā pēc teritorijass ir ļoti līdzīga kaimiņvalstij Austrijai (nedaudz mazāka) un Centrālamerikas valstij Panamai (Čehija ir nedaudz lielāka). Čehijā dzīvo vairāk nekā 10.5 miljons cilvēku; lielākā daļa ir čehi. Prāga ir lielākā pilsēta Čehijas Republikā un 13. lielākā pilsēta Eiropas Savienībā; tur dzīvo aptuveni 1,3 miljoni cilvēku (vairāk nekā 2,5 miljoni kopā ar piepilsētām). Nokļūšana uz Prāgu Ar auto Ja atrodaties Čehijas kaimiņvalstī, viesošanās Prāgā visizdevīgākā varētu būt tur nokļūstot ar auto. Č

Marta vidū mums izdevās doties apmēram nedēļu garā ceļojumā uz Bulgāriju. Mums astoņās dienās nācās nobraukt vairāk nekā piecarpus tūkstošus kilometru (vidēji sanāk vairāk nekā seši simti kilometru dienā). Ideja par ceļojumu radās, kad es atgriezos no kārtējā darba komandējuma. Es lidojuma laikā sarunājos ar jaunu dāmu lidmašīnā, kura sēdēja man blakus. Viņa pastāstīja daudz interesanta par Bulgāriju, un mēs nolēmām paši doties uz Bulgāriju, lai to redzētu paši savām acīm un apskat’t kāda ir dzīve Balkānu rietumos. Ierašānās Bulgārijā Vēlā pēcpusdienā ieradāmies Bulgārijā ar prāmi, kas savieno Rumānijas pilsētu Kalafatu un Vidinu Bulgārijā. Donavas upes platums tur ir ļoti iespaidīgs – otrs upes krasts izskatās ļoti tālu. Un šeit tas ir – ceļojums atpakaļ uz pagājušo gadsimtu: bez muitas un robežkontroles bija vairākas citas oficiālas iestādes, kas vāca valūtu dažādiem obligātiem robežas šķērsošanas “pakalpojumiem” – fito-sanitārajai kontrolei, veterinārajai kontrolei. Kaut arī mums bi

Pēc Bičkovas klostera apmeklēšanas Bulgārijā mēs turpinājām ceļu uz Burgasu (to var izlasīt iepriekšējā ceļojuma aprakstā par Bulgāriju). Burgasa ir otrā lielākā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsēta aiz pazīstamās kūrortpilsētas Varnas. Starp Plovdivu un Burgasu mēs redzējām daudz jaunizveidotu vīna dārzu – skats bija patiešām iespaidīgs! Mēs ilgi neuzturējāmies Burgasā – uzpildījām benzīnu apskatījām pilsētu pa auto logu braucot tai cauri. Mūsu mērķis bija doties uz dienvidiem gar piekrasti, lai apskatītu vecus un arī nesen uzbūvētus piejūras ciematus un kūrortus. Pie Melnās jūras Tas bija pārsteidzoši, cik daudz jaunu ēku tiek būvētas piekrastē! Jebkurš neliels ciemats bija kā liels būvlaukums. Tajā laikā Latvijā mēs redzējām daudzus piedāvājumu iegādāties jaunu īpašumu Bulgārijā. Patiesībā lielākā daļa visu jauno ēku atrodas diezgan tālu no reklamētām smilšu pludmalēm, jo mājas tiek būvētas uz klintīm. Daļēji tā ir taisnība – ļoti tuvu ūdenim, tomēr bieži šķita neiespējami pie

Viens no mūsu iecienītākajiem galamērķiem – Islande Līdz šim Islandē esam bijuši vairākas reizes, bet tikai ziemas laikā. Un mums tas viss patīk – sniegs, ledāji, vējš, putenis, lavas lauki, geizeri, saulainās dienas un ziemeļblāzma, kuru mums ir paveicies redzēt. Islande kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Fēru salām un Dāniju pieder Eiropas Ziemeļvalstu reģionam. Islande ir vulkāniska sala un atrodas uz robežas starp Eirāzijas un Ziemeļamerikas tektoniskajām plāksnēm; tas padara Islandi par seismiski karsto punktu ar daudziem aktīviem vulkāniem. Islandes kopējā platība ir 102 775 kvadrātkilometri, ierindojot to 106. vietā pasaules valstu sarakstā pēc teritorijas lieluma. Islandes iedzīvotāju skaits ir aptuveni 346 tūkstoši cilvēku, un šajā rādītājā Islande ieņem 176. vietu pasaulē ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu – tikai 3,5 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru. Kā pārvieties pa Islandi Ja ceļojat uz Islandi, jūs varat ievērot, ka daudzi tūrisma objekti atrodas gandrīz kā autobusu pie

Brauciens uz Norvēģijas rietumiem Drīz pēc stāsvbaznīcas apmeklēšanas Norvēģijas dienvidos mēs sākām meklēt kādu kempingu nakšņošanai, jo nākošjā dienā mūsu galamērķis bija Norvēģijass fjordi. Mūsu lidmašīna ieradās Oslo pēcpusdienā, un līdz pusnaktij nebija iespējams sasniegt mūsu nākamo galamērķi Lisefjordu (starp Oslo un Lisefjordu ir aptuveni 400 kilometri un šajā ceļa posmā nav automaģistrāles). Vispārīgi runājot par Norvēģiju – apkārtējo ainavu un dabas ziņā tā ir līdzīga Skotijai. Piemēram, Skotijas augstienēs tāpatpat bieži var sastapt aitas uz ceļa, taču Norvēģija ir daudz lielāka. Daudzas stundas jūs varat vienkārši braukt nekurienes vidū, lai sasniegtu nākamo galamērķi. Labās ziņas – ir daudz vietu, kur var apstāties, atpūsties un izbaudīt fantastiskas dabas ainavas. Fjordi Nākošajā dienā pēc ierašanās Norvēģijā sasniedzām Lysefjord , kas atrodas Norvēģijas dienvidrietumos. Tā akmeņainās sienas ir gandrīz vertikālas, virs 1000 metriem, fjorda garums ir aptuveni 42 kilometri.

Šī ir nākamais stāsts no sērijas par mūsu ceļojumu apkārt Francijai. Francijas rietumi ir vieta, kur sākas šī ceļojuma daļa – Atlantijas okeāna piekrastē. Dzīvošana Atlantijas okeāna piekrastē Pēcpusdienā mēs sasniedzām Feret zemesragu (Cap Ferret), kas atdala Arkašonas līci no Atlantijas okeāna. Mēs bijām rezervējuši bungalo atpūtnieku ciematā Camping les Viviers , lai tur paliktu trīs naktis. Tas ir ļoti liels augstas klases četru zvaigžņu kempings, un tas ir jārezervē iepriekš, lai dabūtu naktsmītni; rezervācijai nepieciešams depozīts. Kempings pats par sevi bija ļoti labs un drošs, bungalo mājiņa (vagoniņs) bija tīrs un ērts. Cap Ferret kā galamērķis tika izvēlēts vairāku iemeslu dēļ – lai izbaudītu skaistās pludmales, ko piedāvā Francijas rietumi, apmeklētu tuvumā esošās tūrisma vietas un nogaršotu Arkašonas līcī audzētās austeres (viss austeru reģions atrodas vietā no Žirondes (Gironde) upes ietekas uz dienvidiem līdz Spānijai un kopumā aizņem apmēram 15000 hektāru platību). Arka