Itālijas Alpi

Vasaras vidū mēs nolēmām doties uz Ziemeļitāliju, lai kārtējo reizi apskatītu Alpus – šoreiz no Itālijas puses. Lai sāktu ceļojumu pa Dolomītiem, ieradāmies Bergamo Orio Al Serio lidostā, no kurienes Itālijas Alpi ir salīdzinoši īsa brauciena attālumā. No turienes pēc tam arī aibraucām uz Veronu un citām skaistām vietām.

Lidostā paņēmām savu Fiat (tas tika iepriekš rezervēts, mēs kā parasti izmantojām Economy Car Rentals) un devāmies uz ziemeļiem. Mūsu pagaidu dzīvesvietai, apmēram uz nedēļu Itālijas Alpos, vajadzēja būt nelielam kalnu ciematam Canazei. Pēc ierašanās tur mēs saņēmām tiešām ļoti jauku dzīvokli par labu cenu.

Itālijas Alpi – nakšņošana

No Bergamo devāmies uz austrumiem un tad, pabraucot garām Gardas ezeram, pagriezāmies uz ziemeļiem. Ar pāris pieturām dažās ļoti skaistās vietās, piemēram, netālu no ezera un pēc tam tālāk kalnos, vēlā pēcpusdienā sasniedzām Canazei slēpošanas kūrortu. Saimniece nemaz nerunāja angliski, taču ar nelielu vācu valodas palīdzību mēs spējām saprasties un tā iekārtojāmies iepriekš rezervētajā dzīvoklī, kas bija pārsteidzoši liels un atradās pašā pilsētiņas centrā uz galvenās ielas (rezervāciju veicām, izmantojot fassappartamenti interneta vietni; pēc mūsu pieredzes es varu ieteikt to citiem, lai gan ņemiet vērā, ka rezervācijai var būt nepieciešams iemaksāt depozītu).

Alpu kūrorti

Canazei un citi apkārtējie ciemati (Campitello di Fassa, Mazzin, Pozza di Fassa, Vigo di Fassa) ir pazīstami kā populāri kūrorti, kas atrodas Trentīno-Dienvidtiroles (Trentino-Alto Adige itāliski vai Trentino-Sudtirola vāciski) reģionā, netālu no cita slavena Itālijas Alpu reģiona Venetto (galvenokārt tas pazīstams slēpošanas kūrorta Cortina d’Ampezzo un reģiona vīnu dēļ).

Pa Dienvidtiroli

Trentīno-Dienvidtirole ir autonoms reģions, kas sastāv no divām provincēm – Trentīno un Dienvidtiroles. Šis reģions iepriekš bija Austrijas impērijas daļa. Tā ir mana personīgā sajūta, taču daudzas lietas man atgādināja par mūsu iepriekšējām vizītēm Austrijā. Piemēram, ļoti daudzām pilsētu teritorijām joprojām ir dubultnosaukumi (viens itāļu valodā, otrs vācu valodā), piemēram, Bolzano / Bozen, Virgolo / Virgi, Gargazzone / Gargazon, Castelrotto / Kastelruth utt.

Bolcāno ir jauka pilsēta, kuru vērts apmeklēt, staigāt pa to un izbaudīt apkārtējo ainavu. Tās atrašanās vietas dēļ to sauc par “Dolomītu vārtiem” (kopš 2009. gada Dolomīti ir iekļauti UNESCO pasaules dabas mantojuma sarakstā). Lai kāds būtu jūsu galamērķis, jūs varat izvēlēties jebkuru ceļu kalnos, lai apskatītu skaistas pilsētas un ciematus, ieskaitot iepriekš minētos.

Vēl vienu dienu mēs apmeklējām Piramidi de Segonzano – ģeoloģisko fenomenu, dabas veidotu šedevru. Tās ir smilšakmens kolonnas, kuru augstums sasniedz 20 metrus. Bulgārijā esam redzējuši līdzīgus klinšu veidojumus – Belogradchishki Skali (Belogradchik Rocks), taču katram no tiem ir sava personība.

Pārgājieni pa Alpu kalniem

Mūsu galvenais notikums, protams, bija daži pārgājieni visas dienas garumā Dolomītos.

Canazei darbojas kalnu pacēlājs (tikai dažu minūšu gājiena attālumā no mūsu īrētā dzīvokļa), lai nokļūtu augstāk kalnos (ceļojumu sākām apmēram 2300 metrus virs jūras līmeņa). Itālijas Alpi priecē ar to, ka apkārtnē ir arī daudz citu pacēlāju. Pēc ierašanās sākuma punktā jūs varat atrast daudzas iezīmētas pārgājienu takas, kas piemērotas ikvienam, kurš vēlas baudīt kalnu dabas skaistumu.

Gājām apmēram 11 kilometrus, apmēram četras ar pusi stundas pavadījām kalnos. Pēcpusdienā mēs atgriezāmies mājās ar sabiedrisko bezmaksas Alpu autobusu. Šeit nekas daudz nav ko piebilst par šo pārgājienu pieredzi, jo šīs sajūtas, kuras iespējams piedzīvot šādos pārgājiemos, ir vienreizējas un tās jāapdzīvo personīgi, lai tas paliktu atmiņā.

Pilsētas svētki

Itālijas Alpi spēj pārsteigt arī citos veidos. Plānojot ceļojumu mēs nezinājām, ka nedēļas nogalē bija paredzēti Canazei pilsētas svētki. Tā bija vēl viena pārsteidzoša pieredze, ko mēs tur izbaudījām. Vakarā uz pilsētas galvenās ielas bija parāde (mēs to pilnībā skatījāmies no sava balkona). Nākamajā dienā pilsēta bija pilna ar cilvēkiem, visur dažādas atrakcijas, vietējo ražotāju ēdieni un nelielas privātas izstādes vietējo iedzīvotāju mājās.

Bija ļoti interesanti vērot cilvēku vaļaspriekus – daudzas mājas tika atvērtas apmeklētājiem un demonstrēja dažāda veida interesantus priekšmetus, tostarp metāla un koka darbnīcas, izšuvumus, vēsturiskas kolekcijas un daudz ko citu. Gandrīz visiem bija sava izstādes vai darbnīcas viesu grāmata. Šķiet, ka tās ir ļoti senas tradīcijas, jo viesu grāmatu ieraksti bija datēti ar iepriekšējo gadsimtu un aptvēra ļoti plašu apmeklētāju ģeogrāfisko apgabalu.