Norvēģijas fjordi
Brauciens uz Norvēģijas rietumiem
Drīz pēc stāsvbaznīcas apmeklēšanas Norvēģijas dienvidos mēs sākām meklēt kādu kempingu nakšņošanai, jo nākošjā dienā mūsu galamērķis bija Norvēģijass fjordi.
Mūsu lidmašīna ieradās Oslo pēcpusdienā, un līdz pusnaktij nebija iespējams sasniegt mūsu nākamo galamērķi Lisefjordu (starp Oslo un Lisefjordu ir aptuveni 400 kilometri un šajā ceļa posmā nav automaģistrāles).
Vispārīgi runājot par Norvēģiju – apkārtējo ainavu un dabas ziņā tā ir līdzīga Skotijai. Piemēram, Skotijas augstienēs tāpatpat bieži var sastapt aitas uz ceļa, taču Norvēģija ir daudz lielāka. Daudzas stundas jūs varat vienkārši braukt nekurienes vidū, lai sasniegtu nākamo galamērķi. Labās ziņas – ir daudz vietu, kur var apstāties, atpūsties un izbaudīt fantastiskas dabas ainavas.
Fjordi
Nākošajā dienā pēc ierašanās Norvēģijā sasniedzām Lysefjord, kas atrodas Norvēģijas dienvidrietumos. Tā akmeņainās sienas ir gandrīz vertikālas, virs 1000 metriem, fjorda garums ir aptuveni 42 kilometri. Lisefjords ir ārkārtīgi populāra tūrisma objekts.
Daudzi kruīza kuģi no Stavangeras brauc līdz fjordam. Ar Lisefjordu saistīti divi galvenie tūrisma objekti – Preikestolenas klints un Kjeraga (Kjerag) kalns.
Kjerag kalns atrodas fjorda galā, tas ir populārs pārgājienu galamērķis. Preikestolenas klints ir masīva klints, kas paceļas 604 metrus virs Lisefjorda. Klints augšdaļa ir plakana kvadrātveida 25×25 metru liela. Tas ir viens no visvairāk apmeklētajiem Norvēģijas tūrisma objektiem – katru gadu vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju. Skats no augšas ir fantastisks un tā vien gribas pieiet pie pašas klints malas lai paskatītos lejup.
Lai nokļūtu Preikestolenā, jādodas pārgājienā apmēram 3,8 kilometrus no tuvākās autostāvvietas, un tās apmeklēšana (turp un atpakaļ) aizņem apmēram 3 līdz 4 stundas. Tā nav viegla pastaiga, tā kā taka iet uz augšu un uz leju, pa ceļam ir arī kādas līdzenas vietas, tomēr pēc virsotnes sasniegšanas skats, kas paveras, ir tā vērts.
Stāvvietas parasti ir par maksu, lai gan cilvēki tās nepkalpo. Neaizmirstiet par stāvvietu samaksāt, jo tajās ir video novērošanas sistēmas un pēc auto nummura zīmes atpazīšanas varat saņemt soda kvīti par pamatīgu summu.
Visa Norvēģijas rietumu piekrsate sastāv no fjordiem. Ir daži tilti un tuneļi, lai šķērsotu ūdeni, taču daudzreiz jāizmanto prāmj, lai nokļūtu fjorda otrā pusē.
Lielākais Norvēģijas fjords un otrs lielākais pasaulē ir Sognefjords (Sognefjord; šī ceļojuma laikā mēs to neapmeklējām, jo tas atrodas vairāk uz ziemeļiem).
Sognefjorda maksimālais dziļums ir 1308 metri zem jūras līmeņa (interesants fakts – fjorda dziļākās daļas atrodas fjorda iekšzemes daļā). Arī Sognefjorda vidējais platums ir iespaidīgs – apmēram 4,5 kilometri, tas sniedzas vairāk nekā 200 kilometru garumā iekšzemē.
Vēl viens ne mazāk iespaidīgs Norvēģijas fjords ir Geirangers. Ap to esošās krāsas ir skaistas kā pasakās – zils ūdens, zaļa augu valsts un balts sniegs kalnu galā. Kopš 2005. gada Geirangerfjords ir iekļauts UNESCO pasaules dabas mantojuma sarakstā. Līdzīgas ainavas varat vērot, apmeklējot arī citus fjordus.
Norvēģijas ūdenskritumi
Tā pat kā Norvēģijas fjordi, arī ūdenskritumi Norvēģijā ir ļoti daudzi, pie kam daudzi no tiem ietek fjordos. Tie ir dažāda lieluma – no milzīgiem līdz pavisam nelieliem, taču visi ļoti skaisti.
Mēs brauciena laikā redzējām dažus no slavenākajiem ūdenskritumiem, tomēr, pat ja speciāli nemeklējat slavenos ūdenskritumus, pēc nākamā ceļa pagrieziena jūs varat pilnīgi negaidītu ieraudzīt skaistus vertikālus iežus, no kuriem krīt ūdens.