Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Ja runājam par nacionālajiem ēdieniem, tad diezgan viennozīmīgi lietuviešu virtuves pārstāvji ir lietuviešu cepelīni un šakotis . Par lietuviešu desertu šakoti rakstīju jau iepriekš, tāpēc sājā blogā vairāk par viņu pamatēdienu cepelīniem. Katru reizi, kad sanāk uzturēties Lietuvā ilgāk, vismaz reizi cenšos lai kādā ēdienreizē būtu iekļauti lietuviešu cepelīni. Kas tad ir lietuviešu cepelīni? Tās ir no kartupeļu mīklas vārītas liela izmēra klimpas, kurām ir forma, kas līdzinās dirižablim jeb cepelīnam. Dirižabļa izgudrotāja gods pienākas izgudrotājam grāfam Ferdinandam fon Cepelinam (Ferdinand von Zeppelin). Cepelīni kā ēdiens bija pazīstami jau pirms dirižabļa izgudrošanas un pirms tam tie lietuviešu valodā tika saukti par didžkukuliai. Saka, ka šis ēdiens cēlies no Vācijas, bet sākotnēji bijis bez pildījuma. Cepelīnu mikla tiek gatavota sajaucot svaigus rīvētus kartupeļus ar sastampātiem vārītiem kartupeļiem. Gatavu klimpu garums parasti ir no 10 līdz 20 centimetriem. Kad cepelīni u

Esam pieraduši, ka lielus attālumus ātri un salīdzinoši lēti varam veikt lidojot, īpaši, ja galamērķī iespējams nokļūt ar kādu no zemo cenu aviokompānijām. Tomēr reizēm, tādu vai citādu iemeslu dēļ, jāceļo pa sauszemi. Vienkāršākais, protams, ir iesēsties savā auto un doties ceļā. Bet ko darīt, ja arī tas nestrādā? Tad jāsāk skatīties, kādas iespējas piedāvā sauszemes komerciālais un sabiedriskais transports. Tātad, pēc apmēram viena mēneša, ko pavadījām Latvijā, mes devāmies ceļā ar autobusu no Rīgas uz Berlīni, lai tālāk ar vilcienu brauktu uz Londonu . Uzreiz gan jāsaka, ka ceļojumu plānojām un arī biļetes visiem ceļa posmiem bijām iegādājušies jau vairakus mēnešus iepriekš. Tas galvenokārt tāpēc, ka vilcienu cenas Eiropā kļūst arvien dārgākas, kad dienu skaits līdz ceļojumam sarūk. Tādā veidā izdevās ietaupīt krietnu naudas summu. Pirmā diena: Rīga – Varšava Lai nokļūtu no Rīgas uz Berlīni, izmantojām Ecolines autobusu, kas izbrauc no Rīgas autoostas rīta pusē. Labu laiku nebijām

Šis bija viens no mūsu braucieniem kopā ar darbabiedriem. Pirms izbraukšanas aptuveni mēnesi mēs veltījām brauciena sagatavošanai, meklējot interesantas vietas, labas cenas un izstrādājot apmeklējumu grafiku. Divu dienu laikā draudzīgu kolēģu pavadībā mēs plānojām apmeklēt vairākas vietas Lietuvā un kopīgi pavadīt laiku Lietuvas austrumu daļā. Aptuveni mēnesi mēs pavadījām šī ceļojuma sagatavošanai. Lietuvas ikona Krustu kalns Un beidzot izbraukšana – jūnija sākumā plkst. 7:00 mēs visi satiekamies, lai sāktu ceļojumu. Tikai nedaudz rīta kafijas pirms izbraukšanas un īsa gaidīšana uz kolēģiem, kuri mazliet kavējas. Mūsu pirmais galamērķis – viena no slavenākajām un aizraujošākajām vietām Lietuvā Krusta kalns (Kriziu kalnas) netālu no Šauļu pilsētas. Faktiski Krustu kalns ir mazs paugurs, kas pārklāts ar vairāk nekā simts tūkstošiem dažādu reliģisku lietu – krustiņiem, figūriņām un attēliem. Tomēr lietuviešiem tā ir ļoti nozīmīga pat ikoniska vieta. Šajā vietā, ap mūsu ēras 13. gadsimtu

Ceptuve pie Ignalinas Kad ceļojām pa Lietuvu, apmeklejām ceptuvi “Romnesa”, kur tiek ražots lietuviešu nacionālais gardums deserts šakotis (lietuviešu valodā tas būtu šakočiai vai raguolis); tur arī ir šakotis muzejs un mums bija ļoti interesanta ekskursija. Šakotis ir īpašs kēkss, kas tiek cepts zarota koka formā ar dobu vidu. Tā gatavošanā bijām paredzējuši arī paši piedalīties, ko veiksmīgi izdevās arī izdarīt. Šos izstrādājumus Eiropā pazīst jau no 15. gadsimta, sākotnēji tos cepa mūki, kuri receptes turēja lielā slepenībā. Populāri, līzīgi kā lietuviešu deserts šakotis, ir arī kēksi Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Ungārijā un Japānā, taču katrā zemē to izgatavošana ir ar savām īpatnībām. Varianti var būt dažādi, bet piemēra pēc šeit zemāk ir viena lietuviešu deserts šakotis pagatavošanas recepte (taču jāņem vērā, ka ne mazāk par sastāvdaļām ir svarīga tā pagatavošanas tehnoloģija). Kad apmeklējām ceptuvi, uzzinājām daudz ko jaunu par šī izstrādājuma vēsturi un niansēm dažādās valstīs,