Lietuviešu cepelīni
Ja runājam par nacionālajiem ēdieniem, tad diezgan viennozīmīgi lietuviešu virtuves pārstāvji ir lietuviešu cepelīni un šakotis. Par lietuviešu desertu šakoti rakstīju jau iepriekš, tāpēc sājā blogā vairāk par viņu pamatēdienu cepelīniem.
Katru reizi, kad sanāk uzturēties Lietuvā ilgāk, vismaz reizi cenšos lai kādā ēdienreizē būtu iekļauti lietuviešu cepelīni. Kas tad ir lietuviešu cepelīni? Tās ir no kartupeļu mīklas vārītas liela izmēra klimpas, kurām ir forma, kas līdzinās dirižablim jeb cepelīnam. Dirižabļa izgudrotāja gods pienākas izgudrotājam grāfam Ferdinandam fon Cepelinam (Ferdinand von Zeppelin). Cepelīni kā ēdiens bija pazīstami jau pirms dirižabļa izgudrošanas un pirms tam tie lietuviešu valodā tika saukti par didžkukuliai. Saka, ka šis ēdiens cēlies no Vācijas, bet sākotnēji bijis bez pildījuma.
Cepelīnu mikla tiek gatavota sajaucot svaigus rīvētus kartupeļus ar sastampātiem vārītiem kartupeļiem. Gatavu klimpu garums parasti ir no 10 līdz 20 centimetriem. Kad cepelīni uzlikti uz šķīvja, tiem pa virsu lej atsevišķi gatavotu treknas ceptas gaļas (svaigas vai žāvētas) mērci un krējumu vai ari cepto gaļu uzreiz gatavo kā krējuma mērci. Man personīgi labāk garšo, ja krējums ir atsevišķi.
Populārākais cepelīnu veids ir cepelīni ar gaļu, lai gan tie bieži mēdz būt arī pildīti ar biezpienu, kā arī ar sēnēm. Šeit nebūs pilnīgas pagatavošanas receptes, jo tās dažnedažādas ir plaši pieejamas internetā, taču mēģināšu aprakstīt būtiskāko, kas jāņem vērā, lai cepelīni izdotos kā nākas. Jāņem arī vērā, ka gatavošanas process ir laikietilpīgs un visu laiku jāuzmana, kas notiek.
Sastāvdaļas
Vienam cilvēkam porcija parasti sastāv no diviem cepelīniem, šeit dotais daudzums ir tas, kas apmēram nepieciešams divām porcijām.
- 8 kartupeļi
- 250 grami maltas cūkgaļas pildījumam
- 150 grami žāvēts cauraudzis (var būt arī svaigs) mērcei
- 1 sīpols
- 1 tējkarote kartupeļu cietes
- ēdamkarote sāls
- malti pipari
Gatavošana
Un te nu tas ir – gatavošanas process jeb tehnoloģija, kas ir pats galvenais, lai cepelīni izdotos tādi kādiem tiem vajadzētu būt. Te pats būtiskākais, kas jāievēro.
Trīs kartupeļus izvāra, pēc tam nolej ūdenī un samīca biezputrā.
Pārējos kartupeļus sarīvē uz smalkas rīves, kartupeļu masā ir jābūt ari šķiedrām.
Kad no sarīvētas kartupeļu masas izspiež sulu, to jāatstāj trauka, lai nosēžas ciete. Pēc tam cieti vajadzēs pievienot kartupeļu mīklai, kad tiks sajaukti rīvētie svaigie kartupeļi ar vārītajiem. Sastāvdaļās minētā ciete jāpievieno ūdenim, kurā tiks vārīti cepelīni.
Kad no rīvētajiem kartupeļiem izspiesta sula un vārītie kartupeļi samīcīti vienmērīgā masā, tos liek traukā, pieliek klāt no sulas atdalīto cieti un samīca mīklā.
Puse sīpola paredzēta pildījumam (maltajai gaļai) un otra puse mērcei. Maltajai gaļai pieliek smalki sagrieztu sīpolu, sāli, piparus un samīca. Kartupeļu mīklu un samīcīto malto gaļu sadala četrās līdzīgās daļās.
No kartupeļu miklas tiek veidots plācenis, kaut kas līdzīgs biezai kartupeļu pankūkai, kurā pēc tam tiek ielikta maltā gaļa. Process ir kaut kas līdzīgs pīrāgu taisīšanai, tikai šiem izmērs ir krietni lielāks.
Kad katlā uzvārīts ūdens, tam pieliek sāli un ūdenī izšķīdinātu sauso kartupeļu cieti. Izveidotos cepelīnus pa vienam uzmanīgi liek ūdenī, kad tas atkal sāk vārīties. Pēc brīža tie uzpūdēs augšā un no tā brīža ir jāvāra uz nelielas uguns apmēram 20 minūtes.
Ik pa brīdim cepelīnus vajag pagrozīt, bet tas jādara uzmanīgi, lai tos nesabojātu. No katla cepelīni āra jāņem ar lielu karoti.
Kamēr cepelīni vārās, gatavo mērci – sacep gabaliņos sagriezto gaļu ar smalki sagrieztiem sīpoliem.
Pasniegšana
Kad cepelīni uzlikti uz šķīvja, pāri pārlej mērci un uzliek karoti vai divas krējuma. Var arī pielikt kādu zaļumu – vairāk gan skatam kā garšai.