Francijas rietumi
Šī ir nākamais stāsts no sērijas par mūsu ceļojumu apkārt Francijai. Francijas rietumi ir vieta, kur sākas šī ceļojuma daļa – Atlantijas okeāna piekrastē.
Dzīvošana Atlantijas okeāna piekrastē
Pēcpusdienā mēs sasniedzām Feret zemesragu (Cap Ferret), kas atdala Arkašonas līci no Atlantijas okeāna. Mēs bijām rezervējuši bungalo atpūtnieku ciematā Camping les Viviers, lai tur paliktu trīs naktis.
Tas ir ļoti liels augstas klases četru zvaigžņu kempings, un tas ir jārezervē iepriekš, lai dabūtu naktsmītni; rezervācijai nepieciešams depozīts.
Kempings pats par sevi bija ļoti labs un drošs, bungalo mājiņa (vagoniņs) bija tīrs un ērts. Cap Ferret kā galamērķis tika izvēlēts vairāku iemeslu dēļ – lai izbaudītu skaistās pludmales, ko piedāvā Francijas rietumi, apmeklētu tuvumā esošās tūrisma vietas un nogaršotu Arkašonas līcī audzētās austeres (viss austeru reģions atrodas vietā no Žirondes (Gironde) upes ietekas uz dienvidiem līdz Spānijai un kopumā aizņem apmēram 15000 hektāru platību).
Arkašona un austeres
Viena no labajām lietām Francijas Atlantijas okeāna piekrastē ir jūras veltes. Attiecībā uz austerēm – mēs tās nomēģinājām un jāsaka, ka to garša bija viena no labākajām, kādu jebkad ēdot austeres esmu baudījis (protams, pie austerēm jāizvēlas arī atbilstošs dzēriens; šajā gadījumā tas bija patiešām labs dzirkstošais vīns).
Kā plānots, mēs apmeklējām arī Pilatas lielo kāpu (la Dune du Pyla) – Eiropas lielāko smilšu veidojumu, kura augstums sasniedz 107 metrus; kāpa ir vairāk nekā 2,7 kilometrus gara un puskilometru plata (1855. gadā tā bija tikai 35 metrus augsta).
Kāpa atrodas pie Arkašonas līča ieejas, iepretim Cap Ferret (lai to sasniegtu, mēs braucām apkārt visam līcim). Pilatas kāpa ir rietumu piekrastes apgabala visvairāk apmeklētā vieta; katru gadu to apmeklē vairāk nekā 1 miljons cilvēku, un tas ir tā vērts – patiešām skaista ainava.
Okeāns un apkārtējie priežu meži izskatās izcili labi, ja atrodaties kāpu virsotnē. Vēl viena laba ziņa, kā jau daudzviet Francija, autostāvvieta atrodas pie pašas kāpas un nav vajadzības staigāt lielus attālumus, lai pie tās nonāktu.
Sēņu alas un pazemes pilsēta
Francijas rietumi bija visattālākais punkts, kuru apmeklējām šī ceļojuma laikā un pēc tam sākām ceļu atpakaļ uz mājām caur Parīzi un Reimsu. Tomēr mums joprojām bija daudz citu apskates objektu padomā.
Nākamā pietura – Tufa karjers un pazemes pilsēta Burrā (Cave des Roches, 40 route des Roches, 41400 Bourre). Cave des Roches ir vienīgais piemērs pasaulē pilnīgai sēņu ražošanai 50 metru pazemē; saimniecība izvietota 120 kilometrus garās galerijās, kas atrodas septiņos līmeņos!
Sēnes visu gadu tiek ražotas dabiskā atmosfērā pie temperatūras 13 grādi pēc Celsija un 95% mitrumā. Alās tiek ražotas dažādas sēņu šķirnes, taču, piemēram, 40% no pasaules zili raibajām (pied bleu) sēnēm tiek audzētas tieši tur un tās tiek eksportētas uz labākajiem restorāniem Ņujorkā, Tokijā, Londonā un Ženēvā.
Chateau of Chenonceau
Cits objekts, kas arī atrodas Cave des Roches, ir mākslīgā pazemes pilsēta, ko veidojis mākslinieks (par viņa vārdu nav ne jausmas). Abu vietu apmeklējums ilgst apmēram 1 stundu; vasaras sezonas laikā dienā ir apmēram sešas ekskursijas, lai iekļūtu alās, bet ziemā – trīs. Cenas svārstās no EUR 7,50 bērnam līdz EUR 12 pieaugušajam. Jebkurā gadījumā – tas ir tā vērts.
Pēc alu apmeklēšanas pa ceļam vēl pāris reizes piestājām, lai apmeklētu dažas pilis Luāras ielejā. Viena no tiem bija Šenonso (Chenonceau) karaliskā pils; tā ir pils, kas uzcelta pēri Šeras (Cher) upei 1513. gadā. Virs upes pils veido iespaidīgu galeriju un ap pili ir ļoti labi kopts dārzs.