Autoceļu tīkls Skotijā

Skotijas autoceļi

Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs.

Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku.

Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa autobraucēju izmanto maģistrāli M74, kas sākas no Skotijas dienvidu robežas un ir Anglijas maģistrāles M6 turpinājums. Šai maģistrālei gandrīz visā tās garumā ir trīs joslas katrā virzienā, izņēmums ir neliels posms pirms Glāzgovas, kur ir tikai divas joslas.

Centrālā Skotija

Protams, ka vislabāk attīstītie un ‘ātrākie’ Skotijas autoceļi ir valsts centrālajā daļā savienojot galvaspilsētu Edinburgu ar Glāzgovu, Stirlingu un Pertu (Perth).

Galvenās automaģistrāles, kas savieno šīs pilsētas ir M8 (Edinburga – Glāzgova), M9 (Edinburga – Stīrlinga), M90 (Edinburga – Perta) un M80 (Glāzgova – Stīrlinga). Ja nav sastrēgumu, jebkurš brauciens šīm pilsētām neaizņems vairāk kā stundu, bet no rīta pirms darbadienas sākuma un vēlā pēcpusdienā, kad darbs beidzas, brauciens var aizņemt divreiz vairāk laika.

Labā ziņa, Skotijā tāpat kā Anglijā automaģistrāles ir bez maksas, tāpēc ceļotājiem papildus izmaksas, atšķirībā no tādām valstīm kā Francija, Itālija un Horvātija, nebūs.

Rietumu salas

Attiecībā uz papildus izmaksām, tās būs, ja dosieties apceļot kādu no Skotijas rietumu salām. Skotijas autoceļi rietumu salās ir tik pat kvalitatīvi kā citur, lai gan bieži var sanākt brukt pa ceļiem, kuriem ir tikai viena josla braukšanai abos virzienos.

Papildus izmaksas būs par prāmjiem, kas jūs nogādās no sauszemes uz salu. Prāmju satiksme ir ļoti labi organizēta un tie kursē precīzi pēc iepriekš noteikta grafika. Jāsaka gan, ka brauciens ar prāmi nav lēts un to kustība var tikt apturēta laika apstākļu dēļ, galvenokārt, stipra vēja dēļ (tas, ko Latvijā sauc par stipru vēju, Skotijā tāds nieka pūtiens vien ir – ne vienu vien reizi gada laikā vēja ātrums Skotijā krietni pārsniedz 100 kilometrus stundā).

Ir arī populāras apskates vietas uz kurām var nokļūt gan pa sauszemi, gan ar prāmi, piemēram Skye sala. Mēs esam izmēģinājuši abus veidus un katram ir savas priekšrocības, īpaši, ja nekur īpaši nav jāsteidzas.

Pārējā Skotija

Tur, kur nav automaģistrāles, ir labi parastie autoceļi, vietām tiem ir pat divas joslas katrā virzienā. Vins no galvenajiem iemesliem, kāpēc tādu ceļu nav vairāk, ir Skotijas reljefs. Piemēram, braucot pa kalnainiem apvidiem, daudzos gadījumos kanpi sanak vieta pat vienai joslai.

Vēl viena īpatnība, kalnainajos rajonos, un ne tikai, ir gari ceļa gabali, kur apdzīšana ir ne tikai aizliegta, bet arī praktiski neiespējama, jo ceļi ir līkumaini un pa tiem brauc gan vieglās automašīnas, gan autobusi, gan smagās automašīnas ar garām piekabēm. Atliek tikai cerēt uz veiksmi, ka pa ceļam nebūs daudz lēnu transporta līdzekļu.

Jebkurā gadījumā, ja dodaties kaut kur tālāk pa parastajiem ceļiem, ticēt uz vārda navigācijas sarēķinātajam laikam līdz galapunktam nevar – noteikti jāpieliek klāt kāds brīdis laika rezervei, ja vēlaties nokļūt galapunktā konkrētā laikā.