Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow . Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti. Par Bekingemšīru Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos. Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību. Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir

Skotijas rietumi Ja esat Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā. Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas , Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām. Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull). Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā). Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai

Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša . Lidojums uz Maroku Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus. Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair. Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan

Saule, ziedi un pavasaris Nākamajā rītā pēc ierašanās Vācijā, pēc ierastās pelēkās aprīļa dienas Rīgā fāterlande mūs pamodināja ar spilgtiem saules stariem – mūsu ceļojums bija sācies izcili labi! Pa logu pavērās fantastisks skats uz vietējiem vīna dārziem un visu veidu ziedošiem krūmiem un kokiem; mēs jutāmies kā īstās pavasara brīvdienās! Mūsu plānos bija apmeklēt Bāden-Bādeni un pašās ceļojuma beigās aizbraukt uz Mainavas salu, kas atrodas pavisam vitā Vācijas nostūrī. Lai izbaudītu šīs fantastiskās pārmaiņas, uzreiz pēc brokastīm devāmies pastaigā pa pilsētu un nemanot nonācām nākamajā mazajā vācu pilsētiņā. Lieldienu rīta dievkalpojums bija tikko beidzies, pulkstenis tuvojās pusdienlaikam, un vietējie vācieši lēnām pulcējās ģimenes pusdienās vietējos krogos. Lieliska tradīcija – vairumā gadījumu pie galdiņiem pulcējās vismaz trīs paaudžu cilvēki. Atradām arī dažus veikaliņus, kuri bija atvērti un lielāko dienas daļu pavadījām staigājot un priecājoties par pavasari. Nākošajā dienā

Pēc Bičkovas klostera apmeklēšanas Bulgārijā mēs turpinājām ceļu uz Burgasu (to var izlasīt iepriekšējā ceļojuma aprakstā par Bulgāriju). Burgasa ir otrā lielākā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsēta aiz pazīstamās kūrortpilsētas Varnas. Starp Plovdivu un Burgasu mēs redzējām daudz jaunizveidotu vīna dārzu – skats bija patiešām iespaidīgs! Mēs ilgi neuzturējāmies Burgasā – uzpildījām benzīnu apskatījām pilsētu pa auto logu braucot tai cauri. Mūsu mērķis bija doties uz dienvidiem gar piekrasti, lai apskatītu vecus un arī nesen uzbūvētus piejūras ciematus un kūrortus. Pie Melnās jūras Tas bija pārsteidzoši, cik daudz jaunu ēku tiek būvētas piekrastē! Jebkurš neliels ciemats bija kā liels būvlaukums. Tajā laikā Latvijā mēs redzējām daudzus piedāvājumu iegādāties jaunu īpašumu Bulgārijā. Patiesībā lielākā daļa visu jauno ēku atrodas diezgan tālu no reklamētām smilšu pludmalēm, jo mājas tiek būvētas uz klintīm. Daļēji tā ir taisnība – ļoti tuvu ūdenim, tomēr bieži šķita neiespējami pie

Šī ir nākamais stāsts no sērijas par mūsu ceļojumu apkārt Francijai. Francijas rietumi ir vieta, kur sākas šī ceļojuma daļa – Atlantijas okeāna piekrastē. Dzīvošana Atlantijas okeāna piekrastē Pēcpusdienā mēs sasniedzām Feret zemesragu (Cap Ferret), kas atdala Arkašonas līci no Atlantijas okeāna. Mēs bijām rezervējuši bungalo atpūtnieku ciematā Camping les Viviers , lai tur paliktu trīs naktis. Tas ir ļoti liels augstas klases četru zvaigžņu kempings, un tas ir jārezervē iepriekš, lai dabūtu naktsmītni; rezervācijai nepieciešams depozīts. Kempings pats par sevi bija ļoti labs un drošs, bungalo mājiņa (vagoniņs) bija tīrs un ērts. Cap Ferret kā galamērķis tika izvēlēts vairāku iemeslu dēļ – lai izbaudītu skaistās pludmales, ko piedāvā Francijas rietumi, apmeklētu tuvumā esošās tūrisma vietas un nogaršotu Arkašonas līcī audzētās austeres (viss austeru reģions atrodas vietā no Žirondes (Gironde) upes ietekas uz dienvidiem līdz Spānijai un kopumā aizņem apmēram 15000 hektāru platību). Arka

Stikla fabrika Čehijā (also available EN version) Čehijas stikla fabrikas un zooloģiskā dārza apmeklēšana bija daļa no mūsu ceļojuma uz Bohēmijas reģionu Čehijas Republikā. Mūsu pirmais galamērķis pirms ierašanās kempingā Dolce Vita bija mazs slēpošanas kūrorta ciemats Haračova (Harrachov). Mēs apmeklējām tur esošo Novosad & Son rūpnīcu (adrese: Harrachov 95, 512 46 Harrachov, Čehija) – otru vecāko stikla rūpnīcu Čehijā, kas dibināta 1712. gadā. Tā darbojas joprojām kopš tās dibināšanas un tagad tiek piedāvātas arī ekskursijas gida pavadībā, lai apmeklētāji varētu iepazīties kā tiek ražots un apstrādāts stikls un kristāls. Tur iespējams redzēt milzīgas stikla krāsnis, stikla pūšanu, kristālu pulēšanu un citus procesus. Šajā rūpnīcā viņi ražo tradicionāli ar rokām darinātu, brīvi pūstu, sagrieztu un ar rokām apgleznotu stiklu. Pēc šīs patiešām izglītojošās un jaukās ekskursijas jūs varat ieturēt pusdienas vai vakariņas, kā arī nobaudīt vietējo alu restorānā Pivovar Novosad, kas at

Pašās aprīļa beigās mēs devāmies īsā dažu dienu garā ceļojumā uz Čehiju. Iespējams, ka visslavenākais Čehijas galamērķis ir tās galvaspilsēta Prāga, tomēr ziemeļaustrumu daļa, Bohēmijas reģions, ir ļoti iznteresanta un izcili skaista vieta pateicoties kalniem un un vietējajām tradīcijām. Bohēmija (viss reģions) aizņem apmēram divas trešdaļas Čehijas Republikas. Mums bija plānots apmeklēt rūpnīcu, kas ražo stiklu un kristālu pēc vecajām tradīcijām, vietējo alus darītavu (čehu alus vienmēr ir bijis garšīgs un kvalitatīvs), pavadīt kādu laiku pārgājienos apvidū pie Adršpahas (Adrspach) un atrast apkārtnē kaut ko interesantu, ko vēl būtu vērts apskatīt. Kempings netālu no Trutnovas Pirms ierašanās Čehijā atradām internetā  un rezervējām kempingu Dolce Vita netālu no pilsētas Trutnov (adrese: Dolce Vita, Oblanov 37, 54101 Trutnov, Čehija). Kempings piedāvā dzīvokļus kotedžās, kas atrodas netālu no ezera. Kempings atrodas apmēram divu kilometru attālumā no galvenā ceļa, tomēr to ir viegli at

This content is also available in English Pēc igāka laika, vecajā Londonā ir atkal kaut kas jauns, ko noteikti ir vērts apskatīt – Batersī spēkstacija (angļu valodā Battersea Power Station ). Un šis objekts pat vēl nav iekļauts daudzos tūrisma aprakstos. Katrā sevi cienošā tūristu galamērķī ceļotājiem tiek piedāvāts milzums dažāda veida apskates objektu, sākot ar izstādēm, muzejiem, mākslas galerijām, beidzot ar atrakciju parkiem un pat iepirkšanās centriem. Viena visiem labi zināma objektu kategorija ir zemes orientieri (angļu valodā 'landmarks'). Latviskais tulkojums vārdam ‘landmark’ var likties nesaprotams pirmajā brīdī. Vabūt precīzāk būtu teikt 'zemes orientieris, kas veido apkārtējo ainavu'? Jebkurā gadījumā tam vajadzētu kļūt saprotamākam, ja minam tādus visiem zināmus ļandmark' kategorijas tūrisma objektus kā Eifeļtornis Parīzē, Brīvības statuja Ņujorkā, TV tornis Zaķusalā vai Kolizejs Romā. Vai kļuva uzreiz skaidrāks ko te stāsts? Ļoti dažādi var būt veidi

Dorsetā ir ļoti daudz brīnišķīgu vietu ko apskatīt. Šis ir vēl viens ieraksts par nedēļas nogales braucienu pavisma netālu no Bornmutas. Kādā pavasara svētdienā māte daba mūs iepriecināja ar lielu daudzumu saules tāpēc daudz nedomājot nolēmām doties uz Pūrbekas pussalas dienvidaustrumu daļu – apmēram 30 kilometrus no Pūlas (Poole). Attālums būtu mazāks, ja izmantotu Sandbanks prāmi, tad būtu jābrauc pat mazāk par 20 kilometriem, tomēr mēs nolēmām visu ceļu braukt ar automašīnu. Durlstonas parks – nacionālais dabas rezervāts Mūsu nolūks bija veikt nelielu svētdienas pārgājienu, tāpēc devāmies pa taisno uz parka autostāvvietu. Vienīgais veids, kā Durlstonas parks sasniedzams, ir braukt cauri Swanage piekrastes pilsētiņas šaurajām ieliņām. Swanage pati par sevi ir  atsevišķa apmeklējuma vērta. Tas ir vienīgais ceļš, kā piekļūt nacionālajam parkam tieši klāt ar auto, un, sasniedzot to, tās ir arī šī ceļa beigas. Labā ziņa ir tā, ka viņiem tur ir ļoti laba autostāvvieta, un cenas ir ļoti pi

Saule un jūra februārī Tā ir fantastiska sajūta – pēc tumšākajiem ziemas mēnešiem februārī baudīt sauli un siltus okeāna viļņus! Februāra otrajā pusē kopā ar draugiem devāmies uz vienu no Kanāriju arhipelāga salām – Tenerifi. Tenerife – šo galamērķi atpūtai katru gadu izvēlas vairāk kā 5 miljoni tūristu, tāpēc mūsu izvēle nebūt nebija nejauša. Februārī gan karstā tūrisma sezona Tenerifē vēl nav sākusies (dažas atrakcijas, kā, piemēram, vīna degustācijas un banānu lauki apmeklētājiem vēl nav atvērti), taču tam ir arī sava pozitīvā puse – sala vēl nav pārpildīta ar tūristiem. Būtisks apstāklis – Kanāriju salas ir Eiropas Savienība, jo pieder Spānijai. Un vēl viena nianse – Tenerifē tās maigā klimata dēļ visu gadu atpūšas daudz britu, līdz ar to, visdrīzāk pateicoties tieši šim faktam, lielākajā daļā šīs Spānijas salas ir iespējams sazināties angļu valodā, kas brīvdienas padara vēl baudāmākas. Ierašanās Tenerifē Kad ieradāmies, janvārī Tenerifes ziemeļu daļā bija plosījušies vairāki Atlan

Paradīze zemes virus Šis bija ļoti īss, bet iespaidiem bagāts ceļojums 2010. gada jūnijā. Ceļojums uz Vidusjūras otro lielāko salu Sardīniju, kura ir tikai nedaudzx mazāka par Sicīliju, ilga tikai 4 dienas, bet, ņemot vērā, ka visu dienu silda saule, apkārt ir brīnišķīga jūra un daba lutina ar siltām novakarēm – arī divas nedēļas var būt pārāk īss laiks visa tā izbaudīšanai. Sardīnijas sala – šī varētu būt vieta, kur atgriezties vēl un vēl… bet par baudu ir jāmaksā. Ierašanās Sardīnijā Mēs ieradāmies Sardīnijas Alghero lidostā ar Ryanair reisu no Frankfurtes un lidostas autonomā uzreiz paņēmām iepriekš rezervēto automašīnu, lai turpinātu ceļu uz galamērķi, kas atrodas salas otrā malā. Šajā reizē auto rezervēšanai izvēlējāmies myCarHire.co.uk pakalpojumus, kas piedāvāja labas cenas (par 3 dienu nomu bija jāmaksā 84 mārciņas). Šai kompānijai ir liels partneru tīkls ne tikai visa Eiropā (uz sauszemes), bet arī uz daudzām salām, tāpēc ir ko izvēlēties atbilstoši vajadzībām. Kosta Smeralda