Melnās jūras piekraste Bulgārijā
Pēc Bičkovas klostera apmeklēšanas Bulgārijā mēs turpinājām ceļu uz Burgasu (to var izlasīt iepriekšējā ceļojuma aprakstā par Bulgāriju). Burgasa ir otrā lielākā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsēta aiz pazīstamās kūrortpilsētas Varnas.
Starp Plovdivu un Burgasu mēs redzējām daudz jaunizveidotu vīna dārzu – skats bija patiešām iespaidīgs! Mēs ilgi neuzturējāmies Burgasā – uzpildījām benzīnu apskatījām pilsētu pa auto logu braucot tai cauri. Mūsu mērķis bija doties uz dienvidiem gar piekrasti, lai apskatītu vecus un arī nesen uzbūvētus piejūras ciematus un kūrortus.
Pie Melnās jūras
Tas bija pārsteidzoši, cik daudz jaunu ēku tiek būvētas piekrastē! Jebkurš neliels ciemats bija kā liels būvlaukums. Tajā laikā Latvijā mēs redzējām daudzus piedāvājumu iegādāties jaunu īpašumu Bulgārijā.
Patiesībā lielākā daļa visu jauno ēku atrodas diezgan tālu no reklamētām smilšu pludmalēm, jo mājas tiek būvētas uz klintīm. Daļēji tā ir taisnība – ļoti tuvu ūdenim, tomēr bieži šķita neiespējami piekļūt pludmalei, jo apkārtnē vispār nebija pludmales pāris minūšu gājiena attālumā.
Līdzīga aina parādījās, kad mēs devāmies no Burgasas uz ziemeļiem; vienīgā atšķirība – jaunu ēku bija vēl vairāk un bieži pat iepriekš neapdzīvotās vietās. Jāpiemin, ka šajā apgabalā nebija iespējams atrast nevienu degvielas uzpildes staciju, un vienu brīdi mums gandrīz pietrūka benzīna, lai turpinātu ceļu.
No pozitīvās puses jāsaka, ka bija daži ciemati, kur joprojām irv vecas ēkas. Arī ciemati, kur var redzēt veco un jauno ēku sajaukumu, piemēram, Sozopole. Dažās jomās tur joprojām var sajust 20. gadsimta otrās daļas mantojumu.
Dažiem piekrastes ciematiem ir ļoti sena vēsture. Piemēram, ciematu Sveti Vlasā mūsu ēras otrajā gadsimtā izveidoja trakieši un grieķi. Sveti Vlas ir praktiski vienīgā vieta Bulgārijas Melnās jūras piekrastē, kur pludmales ir vērstas tieši uz dienvidiem. Tomēr Sveti Vlas kā kūrortpilsēta ir attīstījusies tikai pēdējā laikā.
Kūrorts Varna
Melnās jūras piekraste Bulgārijā ir ļoti gara. Sekojot krasta līnijai un garām daudzām būvlaukumiem, mēs braucām uz savu pēdējo galamērķi – slaveno Melnās jūras kūrortu Varnu. Mēs tur pavadījām vienu dienu. Pilsēta bija jauka, viesnīca ērta, tomēr visu laiku mums bija sajūta, ka esam atgriezušies kaut kur pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
Pilsēta pati ir attīstījusi viesmīlības industriju un tur ir daudz restorānu un veikalu, kas piedāvā vietējo produkciju. Manuprāt, viens no slavenākajiem Bulgārijas izstrādājumiem ir parfimērija, kas izgatavota no rozēm.
Mēs apmeklējām diezgan daudzus veikalus, kas piedāvā izcilus tur ražotus produktus no kompānijām Zornitza, Rožu ieleja (Rose Valley). Vēl viena lieta par labu cenu Varnā ir juvelierizstrādājumi.
Kopējie iespaidi par Bulgāriju
Mēs nolēmām izbraukt no Bulgārijas izmantojot alternatīvu ceļu, dodoties uz Rusi, kur tilts pāri Donavai savieno Bulgāriju un Rumāniju. Es varbūt kļūdos, tomēr man šķiet, ka tas ir vienīgais tilts pāri Donavai, kas savieno Bulgāriju un Rumāniju.
Lai pabeigtu stāstu par mūsu ceļojumu, jāsaka – tā ir valsts ar skaistu un interesantu dabu, garšīgu un augstas kvalitātes vīnu, izciliem gaļas ēdieniem, interesantām tradīcijām un atvērtiem cilvēkiem. Tomēr cilvēku labklājības ziņā tā nav bagāta valsts.
Šī brauciena pozitīvās emocijas papildināja arī tīri praktiski ieguvumi – mēs nopirkām mājās vešnai daudz vīna, saldumus un parfimērijas izstrādājumus, jo cenas Bulgārijas veikalos tiešām bija ļoti labas.