Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Ja runājam par nacionālajiem ēdieniem, tad diezgan viennozīmīgi lietuviešu virtuves pārstāvji ir lietuviešu cepelīni un šakotis . Par lietuviešu desertu šakoti rakstīju jau iepriekš, tāpēc sājā blogā vairāk par viņu pamatēdienu cepelīniem. Katru reizi, kad sanāk uzturēties Lietuvā ilgāk, vismaz reizi cenšos lai kādā ēdienreizē būtu iekļauti lietuviešu cepelīni. Kas tad ir lietuviešu cepelīni? Tās ir no kartupeļu mīklas vārītas liela izmēra klimpas, kurām ir forma, kas līdzinās dirižablim jeb cepelīnam. Dirižabļa izgudrotāja gods pienākas izgudrotājam grāfam Ferdinandam fon Cepelinam (Ferdinand von Zeppelin). Cepelīni kā ēdiens bija pazīstami jau pirms dirižabļa izgudrošanas un pirms tam tie lietuviešu valodā tika saukti par didžkukuliai. Saka, ka šis ēdiens cēlies no Vācijas, bet sākotnēji bijis bez pildījuma. Cepelīnu mikla tiek gatavota sajaucot svaigus rīvētus kartupeļus ar sastampātiem vārītiem kartupeļiem. Gatavu klimpu garums parasti ir no 10 līdz 20 centimetriem. Kad cepelīni u

Esam pieraduši, ka lielus attālumus ātri un salīdzinoši lēti varam veikt lidojot, īpaši, ja galamērķī iespējams nokļūt ar kādu no zemo cenu aviokompānijām. Tomēr reizēm, tādu vai citādu iemeslu dēļ, jāceļo pa sauszemi. Vienkāršākais, protams, ir iesēsties savā auto un doties ceļā. Bet ko darīt, ja arī tas nestrādā? Tad jāsāk skatīties, kādas iespējas piedāvā sauszemes komerciālais un sabiedriskais transports. Tātad, pēc apmēram viena mēneša, ko pavadījām Latvijā, mes devāmies ceļā ar autobusu no Rīgas uz Berlīni, lai tālāk ar vilcienu brauktu uz Londonu . Uzreiz gan jāsaka, ka ceļojumu plānojām un arī biļetes visiem ceļa posmiem bijām iegādājušies jau vairakus mēnešus iepriekš. Tas galvenokārt tāpēc, ka vilcienu cenas Eiropā kļūst arvien dārgākas, kad dienu skaits līdz ceļojumam sarūk. Tādā veidā izdevās ietaupīt krietnu naudas summu. Pirmā diena: Rīga – Varšava Lai nokļūtu no Rīgas uz Berlīni, izmantojām Ecolines autobusu, kas izbrauc no Rīgas autoostas rīta pusē. Labu laiku nebijām

Rietumigaunija – nedēļas nogales izbrauciens Šis bija korporatīvais izbrauciens ar autobusu kopā ar darba kolēģiem. Kādā nedēļas nogalē devāmies uz Igaunijas salām. Rietumigaunija tika izvēlēta, lai mazliet atpūstos ārpus mājām, izklaidētos un nedaudz paskatītos apkārt kā kaimiņi dzīvo. Mūsu mērķis bija Sāremā sala ar īsu pieturu Igaunijas vasaras galvaspilsētā – Pērnavā. Robeža starp Latviju un Igauniju Robežu starp Latviju un Igauniju var šķērsot izmantojot galveno autoceļu E67. Tomēr ir interesanta alternatīva – nogriezieties pa kreisi tieši pirms Igaunijas robežas uz Latvijas mazpilsētu Ainažīem. Braucot cauri pilsētai, jūs būsiet pārsteigti, ka pēc neilga laika jūs ceļa malā redzēsiet ceļa zīmi, kas norāda, ka šķērsojiet valsts robežu – Rietumigaunija ir klāt pavisam nematot. Tieši pirms robežas ir neliela autostāvvieta. Apstājoties tur, jūs varat doties nelielā pastaigā līdz vecajam molam (tas atrodas Latvijas teritorijā tikai dažus simtus metru no Igaunijas robežas) un izbaudīt

Prāga noteikti ir populārākais tūrisma objekts Čehijā. Mūsu viesošanās Prāgā vienmēr ir bijusi interesants piedzīvojums un esam tur bijuši vairākas reizes. Viesošanās Prāgā un Čehijā Čehijas Republika, saukta arī par Čehiju, ir valsts Centrāleiropā, lai gan 20. gadsimta vēstures dēļ tā šeit tiek aprakstīta kā Austrumeiropas valsts. Čehijai ir robežas ar Slovākiju, Austriju, Vāciju un Poliju, un tās sauszemes teritorija ir 77 tūkstoši kvadrātkilometru – kādu drusku lielāka par Latviju. Tā pēc teritorijass ir ļoti līdzīga kaimiņvalstij Austrijai (nedaudz mazāka) un Centrālamerikas valstij Panamai (Čehija ir nedaudz lielāka). Čehijā dzīvo vairāk nekā 10.5 miljons cilvēku; lielākā daļa ir čehi. Prāga ir lielākā pilsēta Čehijas Republikā un 13. lielākā pilsēta Eiropas Savienībā; tur dzīvo aptuveni 1,3 miljoni cilvēku (vairāk nekā 2,5 miljoni kopā ar piepilsētām). Nokļūšana uz Prāgu Ar auto Ja atrodaties Čehijas kaimiņvalstī, viesošanās Prāgā visizdevīgākā varētu būt tur nokļūstot ar auto. Č

Marta vidū mums izdevās doties apmēram nedēļu garā ceļojumā uz Bulgāriju. Mums astoņās dienās nācās nobraukt vairāk nekā piecarpus tūkstošus kilometru (vidēji sanāk vairāk nekā seši simti kilometru dienā). Ideja par ceļojumu radās, kad es atgriezos no kārtējā darba komandējuma. Es lidojuma laikā sarunājos ar jaunu dāmu lidmašīnā, kura sēdēja man blakus. Viņa pastāstīja daudz interesanta par Bulgāriju, un mēs nolēmām paši doties uz Bulgāriju, lai to redzētu paši savām acīm un apskat’t kāda ir dzīve Balkānu rietumos. Ierašānās Bulgārijā Vēlā pēcpusdienā ieradāmies Bulgārijā ar prāmi, kas savieno Rumānijas pilsētu Kalafatu un Vidinu Bulgārijā. Donavas upes platums tur ir ļoti iespaidīgs – otrs upes krasts izskatās ļoti tālu. Un šeit tas ir – ceļojums atpakaļ uz pagājušo gadsimtu: bez muitas un robežkontroles bija vairākas citas oficiālas iestādes, kas vāca valūtu dažādiem obligātiem robežas šķērsošanas “pakalpojumiem” – fito-sanitārajai kontrolei, veterinārajai kontrolei. Kaut arī mums bi

Pēc Bičkovas klostera apmeklēšanas Bulgārijā mēs turpinājām ceļu uz Burgasu (to var izlasīt iepriekšējā ceļojuma aprakstā par Bulgāriju). Burgasa ir otrā lielākā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsēta aiz pazīstamās kūrortpilsētas Varnas. Starp Plovdivu un Burgasu mēs redzējām daudz jaunizveidotu vīna dārzu – skats bija patiešām iespaidīgs! Mēs ilgi neuzturējāmies Burgasā – uzpildījām benzīnu apskatījām pilsētu pa auto logu braucot tai cauri. Mūsu mērķis bija doties uz dienvidiem gar piekrasti, lai apskatītu vecus un arī nesen uzbūvētus piejūras ciematus un kūrortus. Pie Melnās jūras Tas bija pārsteidzoši, cik daudz jaunu ēku tiek būvētas piekrastē! Jebkurš neliels ciemats bija kā liels būvlaukums. Tajā laikā Latvijā mēs redzējām daudzus piedāvājumu iegādāties jaunu īpašumu Bulgārijā. Patiesībā lielākā daļa visu jauno ēku atrodas diezgan tālu no reklamētām smilšu pludmalēm, jo mājas tiek būvētas uz klintīm. Daļēji tā ir taisnība – ļoti tuvu ūdenim, tomēr bieži šķita neiespējami pie

Stikla fabrika Čehijā (also available EN version) Čehijas stikla fabrikas un zooloģiskā dārza apmeklēšana bija daļa no mūsu ceļojuma uz Bohēmijas reģionu Čehijas Republikā. Mūsu pirmais galamērķis pirms ierašanās kempingā Dolce Vita bija mazs slēpošanas kūrorta ciemats Haračova (Harrachov). Mēs apmeklējām tur esošo Novosad & Son rūpnīcu (adrese: Harrachov 95, 512 46 Harrachov, Čehija) – otru vecāko stikla rūpnīcu Čehijā, kas dibināta 1712. gadā. Tā darbojas joprojām kopš tās dibināšanas un tagad tiek piedāvātas arī ekskursijas gida pavadībā, lai apmeklētāji varētu iepazīties kā tiek ražots un apstrādāts stikls un kristāls. Tur iespējams redzēt milzīgas stikla krāsnis, stikla pūšanu, kristālu pulēšanu un citus procesus. Šajā rūpnīcā viņi ražo tradicionāli ar rokām darinātu, brīvi pūstu, sagrieztu un ar rokām apgleznotu stiklu. Pēc šīs patiešām izglītojošās un jaukās ekskursijas jūs varat ieturēt pusdienas vai vakariņas, kā arī nobaudīt vietējo alu restorānā Pivovar Novosad, kas at

Pašās aprīļa beigās mēs devāmies īsā dažu dienu garā ceļojumā uz Čehiju. Iespējams, ka visslavenākais Čehijas galamērķis ir tās galvaspilsēta Prāga, tomēr ziemeļaustrumu daļa, Bohēmijas reģions, ir ļoti iznteresanta un izcili skaista vieta pateicoties kalniem un un vietējajām tradīcijām. Bohēmija (viss reģions) aizņem apmēram divas trešdaļas Čehijas Republikas. Mums bija plānots apmeklēt rūpnīcu, kas ražo stiklu un kristālu pēc vecajām tradīcijām, vietējo alus darītavu (čehu alus vienmēr ir bijis garšīgs un kvalitatīvs), pavadīt kādu laiku pārgājienos apvidū pie Adršpahas (Adrspach) un atrast apkārtnē kaut ko interesantu, ko vēl būtu vērts apskatīt. Kempings netālu no Trutnovas Pirms ierašanās Čehijā atradām internetā  un rezervējām kempingu Dolce Vita netālu no pilsētas Trutnov (adrese: Dolce Vita, Oblanov 37, 54101 Trutnov, Čehija). Kempings piedāvā dzīvokļus kotedžās, kas atrodas netālu no ezera. Kempings atrodas apmēram divu kilometru attālumā no galvenā ceļa, tomēr to ir viegli at

This content is also available in English Par Poliju Polija ir liela valsts, viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Parasti mēs to šķērsojām kā tranzīta valsti, tomēr Polijā ir daudz vietu , kuras ir vērts apmeklēt un apskatīt. Tā kādu dienu mēs nolēmām, ka jāpskatās, kā tiek svinētas Lieldienas Polijā. Lieldienu brīvdienas tika izvēlētas tāpēc, ka lielākā daļa poļu, kā ļoti aktīvi katoļi, apmeklē baznīcas un Lieldienas Polijā tiek svinētas saskaņā ar visām tradīcijām, kas izveidojušās laika gaitā un katoļu baznīcas ietekmē. Lai arī tas mums nav raksturīgi, daudzām vietām, kuras mēs apmeklējām šī ceļojuma laikā, bija reliģisks raksturs. Krakova Mēs devāmies uz Krakovu, kas ir viena no vecākajām Polijas pilsētām. Tā atrodas Mazpolijas reģionā un ir slavena ar savu arhitektūru, reliģisko un kultūras mantojumu. Kopš 1978. gada Krakovas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Krakova ir otra lielākā Polijas pilsēta ar daudzām skaistām vietām, ko redzēt apmeklēt

Šis bija viens no mūsu braucieniem kopā ar darbabiedriem. Pirms izbraukšanas aptuveni mēnesi mēs veltījām brauciena sagatavošanai, meklējot interesantas vietas, labas cenas un izstrādājot apmeklējumu grafiku. Divu dienu laikā draudzīgu kolēģu pavadībā mēs plānojām apmeklēt vairākas vietas Lietuvā un kopīgi pavadīt laiku Lietuvas austrumu daļā. Aptuveni mēnesi mēs pavadījām šī ceļojuma sagatavošanai. Lietuvas ikona Krustu kalns Un beidzot izbraukšana – jūnija sākumā plkst. 7:00 mēs visi satiekamies, lai sāktu ceļojumu. Tikai nedaudz rīta kafijas pirms izbraukšanas un īsa gaidīšana uz kolēģiem, kuri mazliet kavējas. Mūsu pirmais galamērķis – viena no slavenākajām un aizraujošākajām vietām Lietuvā Krusta kalns (Kriziu kalnas) netālu no Šauļu pilsētas. Faktiski Krustu kalns ir mazs paugurs, kas pārklāts ar vairāk nekā simts tūkstošiem dažādu reliģisku lietu – krustiņiem, figūriņām un attēliem. Tomēr lietuviešiem tā ir ļoti nozīmīga pat ikoniska vieta. Šajā vietā, ap mūsu ēras 13. gadsimtu

This content is also available in English Ceļojums pa Poliju – Veličkas sālsraktuves Šī ir viena no mūsu ceļojumu pa Poliju epizodēm – mēs esam daudzkārt apmeklējuši šo valsti. Bijām ieradušies Poilijā, lai redzētu kā noris Lieldienu svinības . Sestdien pēc nakts, kas tika pavadīta Krakovā, mēs apmeklējām Veličkas sālsraktuves , kas ir vienas no vecākajām pasaulē darbojošajām sāls raktuvēm – tās darbojas jau kopš viduslaikiem. Sālsraktuves kopš 1978. gada ir arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Šī vieta atspoguļo sāls ieguves tehnoloģiju progresu, darba organizācijas un vadības attīstību gadsimtu garumā. Vairāk nekā 700 gadu laikā Veličkā tika izstrādāti 7,5 miljoni kubikmetru sāli saturoši ieži. Objekts apmeklētājiem parasti ir atvērts no pulksten 9:00 līdz 17:00, pieaugušo biļete vienai personai maksā aptuveni 22 eiro. Apmeklētājiem pirms došanās uz turieni der zināt, ka maršruts ietver aptuveni 800 pakāpienus, raktuvēs zem zemes temperatūra ir aptuveni 17–18 ° C. Vienā n

Ceptuve pie Ignalinas Kad ceļojām pa Lietuvu, apmeklejām ceptuvi “Romnesa”, kur tiek ražots lietuviešu nacionālais gardums deserts šakotis (lietuviešu valodā tas būtu šakočiai vai raguolis); tur arī ir šakotis muzejs un mums bija ļoti interesanta ekskursija. Šakotis ir īpašs kēkss, kas tiek cepts zarota koka formā ar dobu vidu. Tā gatavošanā bijām paredzējuši arī paši piedalīties, ko veiksmīgi izdevās arī izdarīt. Šos izstrādājumus Eiropā pazīst jau no 15. gadsimta, sākotnēji tos cepa mūki, kuri receptes turēja lielā slepenībā. Populāri, līzīgi kā lietuviešu deserts šakotis, ir arī kēksi Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Ungārijā un Japānā, taču katrā zemē to izgatavošana ir ar savām īpatnībām. Varianti var būt dažādi, bet piemēra pēc šeit zemāk ir viena lietuviešu deserts šakotis pagatavošanas recepte (taču jāņem vērā, ka ne mazāk par sastāvdaļām ir svarīga tā pagatavošanas tehnoloģija). Kad apmeklējām ceptuvi, uzzinājām daudz ko jaunu par šī izstrādājuma vēsturi un niansēm dažādās valstīs,