Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Šis ir hronoloģiski pēdējais blogs par Horvātiju no 2022. gada sērijas, lai gan atsevišķi raksti vēl nav publicēti. Ir sakrājies arī kaut kas cits par ko uzrakstīt. Esmu jau rakstījis par tādām Dalmācijas brīnišķīgām vietām kā Splitu, Omišu, Grebašticu, Sevidu, Rogizņicu un Primoštenu. Kādu laiku iepriekš rakstīju arī par Dubrovniku un Dalmāciju . Par Zagrebu Zagrebā bijām pirms laba laika, taču tā ir īpaša ar to, ka tā ir vieta, kur mūsu lielā interese par Horvātiju sākās, kad pirmo reizi uz turieni pirms daudziem gadiem aizbraucām ar savu auto no Rīgas. Tāpēc šis ir ļoti labs iemesls beigt ar to, kur tas viss sākās. Pie kam, pilsētā ir daudzas vietas ko ekskursantam apskatīt un arī izklaides iespējams atklāt no jauna tāpēc nebūs brīnums, ja uz turieni kādu dienu atkal aizbrauksim vai aizlidosim vienkārši uz nedēļas nogali. Zagreba ir Horvātijas galvaspilsēta kurā dzīvo nepilni 800 tūkstoši cilvēku. Kā var noprast, Zagreba ir lielākā Horvātijas pilsēta. Tās apkārtne ir bijusi apdzīvo

Par Grieķiju Grieķija ir viena no valstīm, kur esmu bijis daudzas reizes, gan biznesa, gan atpūtas braucienos, gan tranzītā. Tomēr līdz šim nevienu reizi par šo valsti neesmu rakstījis, tāpēc šeit ne tikai par Grieķijas galvaspilsētu Atēnām, bet arī mazliet par Grieķiju vispār. Ja godīgi, tad jau nav nemaz tik daudz, ko varētu jaunu par visiem zināmo Grieķiju pateikt, tāpēc vismaz daži cipari un nedaudz par vēsturi. Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu galā, tās teritorija ir gandrīz 132 tūkstoši kvadrātkilometru. Tas ir salīdzināms ar tādām valstīm kā Bangladeš, Nepāla, kuras ir mazliet lielākas par Grieķiju un Ziemeļkoreja un Nikaragvu, kuras ir nedaudz mazākas. Salīdzinot ar Amerikas Savienotajām valstīm, Grieķija ir divas reizes mazāka par Kolorado štatu. Grieķijai pieder 227 salas no kurām vismaz 166 ir apdzīvotas. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta (Crete), Evia, Lesbos, Roda (Rhodes) un Čios (Chios). Krētas teritorija ir nedaudz vairāk kā 8000 kvadrātkilometru – tā ir lielā

Skotijas galvasplsēta Edinburga Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus. Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Nokļūšana uz Edinburgu Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru). Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu

Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita. Ko apskatīt Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā. Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm. Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet

Skotijas centrālā daļa Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes . Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu. Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm. Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku. Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta Kā jau ne pārāk l

Ir tik forši ir pamosties no rīta Romas centrā pēc vēlas nakts pastaigas, kad naktsmītnes cenā iekļautās garšīgās brokastis jau gaida restorānā uz jumta terases. Superīgi laba sajūta! Vienīgais, kas jādara, jāsaņemas izkāpt no milzīgās gultas un daudzmaz jāsaģērbjas, lai var cilvēkos rādīties. Kolizejs  Pirmajā dienā Romā bijām izstaigājuši muzeju, tāpēc otrajā dienā gribējām izbaudīt saulaino oktobra beigu laiku svaigā gaisā. Pirmais, ko darījām uzreiz pēc brokastīm, devāmies uz kolizeju – galu galā, kas būtu Roma bez Kolizeja. Patiesību sakot, tur jau iepriekš bijām bijuši un pat izstaigājuši to no iekšienes, taču obligāto selfiju uz kolizeja fona vajadzēja uzņemt. Savādāk neviens no mājās palicējiem neticēs, ka bijām uz pāris dienām uz Romu aizlidojuši. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolizejs atradās mazāk kā desmit minūšu gājiena attālumā no mūsu naktsmītnes Monti Palace viesnīcā. Bijām domājuši no kolizeja ar metro uzreiz braukt pastaigāt pa parku pilsētas centra otrā pusē, taču nācās

Nedēļas nogale Romas centrā Vēl viens šī bloga nosaukums varētu būt “Atpakaļ uz Romu”, jo mēs tur jau bijām pirms vairākiem gadiem. Tomēr toreiz mēs ceļojām arī ārpus pilsētas, piemēram, uz Grotte di Frasassi un Vezuva vulkānu , kas atrodas ārpus Lacio reģiona. Šoreiz mūsu intereses objekts bija tieši Romas centrs, lai tur pavadītu visu nedēļas nogali. Gribējām pastaigāties pa pilsētas vēsturisko centru un arī baudīt romiešu ēdienus. Mēs ieradāmies Termini stacijā ar autobusu no lidostas īsi pirms pusdienlaika un pirmā lieta, kas jādara, protams, bija aiziert paēst vēlas brokastis. Atsevišķā blogā esmu ralstījis par mūsu gastronomisko pieredzi Romā šajā nedēļas nogales ceļojumā. Īsi sakot, mums ļoti paveicās, jo visas ēdienreizes bija patiešām superīgas un padarīja ceļojumu pat negaidīti labāku. Taisnības labad gan jāsaka, ka visas ēšanas vietas jau iepriekš bijām atraduši un izpētījuši milzum daudz atsauksmju par tām, tā kā teiciens, ka veiksme ir iepriekš sagatavota iespēja nostrādā

Pēc brauciena no Rīgas uz Berlīni ar autobusu un no Berlīnes uz Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā. Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies. Brisele Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozōmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne. Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās v

Rietumigaunija – nedēļas nogales izbrauciens Šis bija korporatīvais izbrauciens ar autobusu kopā ar darba kolēģiem. Kādā nedēļas nogalē devāmies uz Igaunijas salām. Rietumigaunija tika izvēlēta, lai mazliet atpūstos ārpus mājām, izklaidētos un nedaudz paskatītos apkārt kā kaimiņi dzīvo. Mūsu mērķis bija Sāremā sala ar īsu pieturu Igaunijas vasaras galvaspilsētā – Pērnavā. Robeža starp Latviju un Igauniju Robežu starp Latviju un Igauniju var šķērsot izmantojot galveno autoceļu E67. Tomēr ir interesanta alternatīva – nogriezieties pa kreisi tieši pirms Igaunijas robežas uz Latvijas mazpilsētu Ainažīem. Braucot cauri pilsētai, jūs būsiet pārsteigti, ka pēc neilga laika jūs ceļa malā redzēsiet ceļa zīmi, kas norāda, ka šķērsojiet valsts robežu – Rietumigaunija ir klāt pavisam nematot. Tieši pirms robežas ir neliela autostāvvieta. Apstājoties tur, jūs varat doties nelielā pastaigā līdz vecajam molam (tas atrodas Latvijas teritorijā tikai dažus simtus metru no Igaunijas robežas) un izbaudīt

Prāga noteikti ir populārākais tūrisma objekts Čehijā. Mūsu viesošanās Prāgā vienmēr ir bijusi interesants piedzīvojums un esam tur bijuši vairākas reizes. Viesošanās Prāgā un Čehijā Čehijas Republika, saukta arī par Čehiju, ir valsts Centrāleiropā, lai gan 20. gadsimta vēstures dēļ tā šeit tiek aprakstīta kā Austrumeiropas valsts. Čehijai ir robežas ar Slovākiju, Austriju, Vāciju un Poliju, un tās sauszemes teritorija ir 77 tūkstoši kvadrātkilometru – kādu drusku lielāka par Latviju. Tā pēc teritorijass ir ļoti līdzīga kaimiņvalstij Austrijai (nedaudz mazāka) un Centrālamerikas valstij Panamai (Čehija ir nedaudz lielāka). Čehijā dzīvo vairāk nekā 10.5 miljons cilvēku; lielākā daļa ir čehi. Prāga ir lielākā pilsēta Čehijas Republikā un 13. lielākā pilsēta Eiropas Savienībā; tur dzīvo aptuveni 1,3 miljoni cilvēku (vairāk nekā 2,5 miljoni kopā ar piepilsētām). Nokļūšana uz Prāgu Ar auto Ja atrodaties Čehijas kaimiņvalstī, viesošanās Prāgā visizdevīgākā varētu būt tur nokļūstot ar auto. Č

Pēc Bičkovas klostera apmeklēšanas Bulgārijā mēs turpinājām ceļu uz Burgasu (to var izlasīt iepriekšējā ceļojuma aprakstā par Bulgāriju). Burgasa ir otrā lielākā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsēta aiz pazīstamās kūrortpilsētas Varnas. Starp Plovdivu un Burgasu mēs redzējām daudz jaunizveidotu vīna dārzu – skats bija patiešām iespaidīgs! Mēs ilgi neuzturējāmies Burgasā – uzpildījām benzīnu apskatījām pilsētu pa auto logu braucot tai cauri. Mūsu mērķis bija doties uz dienvidiem gar piekrasti, lai apskatītu vecus un arī nesen uzbūvētus piejūras ciematus un kūrortus. Pie Melnās jūras Tas bija pārsteidzoši, cik daudz jaunu ēku tiek būvētas piekrastē! Jebkurš neliels ciemats bija kā liels būvlaukums. Tajā laikā Latvijā mēs redzējām daudzus piedāvājumu iegādāties jaunu īpašumu Bulgārijā. Patiesībā lielākā daļa visu jauno ēku atrodas diezgan tālu no reklamētām smilšu pludmalēm, jo mājas tiek būvētas uz klintīm. Daļēji tā ir taisnība – ļoti tuvu ūdenim, tomēr bieži šķita neiespējami pie

Anglijas pilsētas ( EN version) Apvienotā Karaliste ir valsts, kuru varat apmeklēt daudzas reizes un katru reizi ieraudzīt un uzzināt kaut ko jaunu. Tas pats attiecas arī uz Londonu. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka Londonā vien ir 4 (!) UNESCO pasaules kultūras mantojuma vietas – Londonas pils (Tower of London), Kew Gardens botāniskais dārzs, ēku komplekss, kas sastāv no Vestminsteras pils, Vestminsteras abatijas un Svētās Mārgaretas baznīcas, kā arī Griniča – slavenā observatorija caur kuru iet nulles meridiāns. Šajā aprakstā ir tikai divas ļoti īsas epizodes no daudziem īsākajiem ceļojumiem ārpus Londonas, lai gan mēs esam apmeklējuši ļoti daudzas Anglijas pilsētas – par to kādu citu reizi. Oksforda Oksforda (Oxford) ir viena no skaistākajām pilsētām Lielbritānijā un ar ļoti bagātu kultūras mantojumu. Pilsēta ir plaši pazīstama visā pasaulē ar tās viduslaiku Oksfordas universitāti . Apskatot Oksfordas ēkas var ieraudzīt dažādu periodu angļu arhitektūras piemērus kopš sakšu ierašanā