Mainavas sala
Saule, ziedi un pavasaris
Nākamajā rītā pēc ierašanās Vācijā, pēc ierastās pelēkās aprīļa dienas Rīgā fāterlande mūs pamodināja ar spilgtiem saules stariem – mūsu ceļojums bija sācies izcili labi! Pa logu pavērās fantastisks skats uz vietējiem vīna dārziem un visu veidu ziedošiem krūmiem un kokiem; mēs jutāmies kā īstās pavasara brīvdienās! Mūsu plānos bija apmeklēt Bāden-Bādeni un pašās ceļojuma beigās aizbraukt uz Mainavas salu, kas atrodas pavisam vitā Vācijas nostūrī.
Lai izbaudītu šīs fantastiskās pārmaiņas, uzreiz pēc brokastīm devāmies pastaigā pa pilsētu un nemanot nonācām nākamajā mazajā vācu pilsētiņā.
Lieldienu rīta dievkalpojums bija tikko beidzies, pulkstenis tuvojās pusdienlaikam, un vietējie vācieši lēnām pulcējās ģimenes pusdienās vietējos krogos. Lieliska tradīcija – vairumā gadījumu pie galdiņiem pulcējās vismaz trīs paaudžu cilvēki.
Atradām arī dažus veikaliņus, kuri bija atvērti un lielāko dienas daļu pavadījām staigājot un priecājoties par pavasari.
Nākošajā dienā mes devāmies uz Bāden-Bādenes termālajien baseiniem, kas atrodas netālu no vietas, kur bijām apmetušies. Vairak par to var izlasīt aprakstā par Bāden-Bādeni.
Pirms došanās uz Mainavas salu, pēc termālo baseinu un saunu kompleksa apmeklēšanas, mēs pastaigājāmies pa pilsētu, kurai ir gan savs unikālais šarms, gan kaut kas īpašs, piemēram, vācu kārtība, kas dīvainā veidā harmoniski pastāv līdzās krievu valodai, ko var dzirdēt daudzās vietās pilsētā.
Starp citu, Bāden-Bādenes spa kompleksos nebrīnieties, ka ar jums runās krieviski, jo daži apkalpojošie darbinieki no Austrumeiropas tur ieradās astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā un dzīvo tur joprojām. Pārsvarā pēc izcelsmes tie ir vācieši, kas ilgu laiku bija nodzīvojuši Padomju Savienībā.
Mainavas sala
Kā jau teicu iepriekš, šī īsā epizode ir no laika, kad bijām Vācijā pēc Šveices apmeklējuma. Mainavas sala atrodas pavisam citā Vācijas nostūrī, kuru mēs apmeklējām pēc Bāden-Bādenes atgriežoties no Šveices. Faktiski reģions ap Konstanci, kur atrodas Mainavas sala, sākotnēji radīja priekšstatu par ļoti nomaļu, ne tik aizraujošu vietu, tomēr skaistā sala veiksmīgi izkliedēja šo pirmo ne pārāk labo iespaidu.
Apraksts šeit par salas apmeklējumu nav visaptverošs, jo Mainavas sala ir jābauda pašu acīm to aplūkojot, un iegūtos iespaidus ir grūti uzrakstīt vārdiem. Šeit ir daži fotoattēli no salas apmeklējuma.
Ziedi visapkārt
Uz salas ir botāniskais dārzs, un mūsu apmeklējuma laiks tika īpaši izvēlēts pavasarī; tur ziedēja visi iespējamie pavasara ziedi. Sala nav liela, tai apkārt ir iespējams apstaigāt pāris stundu laikā. Tomēr patiesībā salas apmeklējums prasa daudz vairāk laika, jo izveidotie zālāji, apstādījumi un puķu dobes ir apbrīnas vērti. Apmeklējuma laikā jūs arī nevarat vienkārši tikai staigāt, nepaēdot vienā no uz salas izvietitajām kafejnīcām.
Maksa par salas apmeklējumu (pieaugušo biļete 17 eiro, ģimenes biļete 34 eiro) sākumā šķita diezgan augsta, tomēr pēc salas apmeklēšanas sapratām, ka ieguldītais darbs salas izveidošanā un tās uzturēšana ir milzīgs un prasa daudz investīciju, tāpēc par to attiecīgi arī jāmaksā. Tagad vena varētu būt izaugusi, jo mēs Mainavas salā bijām pirms vairākiem gadiem.
Tropu un tauriņu mājas
Starp salas dārziem ir vairākas ēkas ar veikaliem un dažādām ekspozīcijām. Visinteresantākā mums likās tropu māja ar milzīgu orhideju kolekciju – tās ir tik skaistas! Milzīgi daudz dażādu orhideju šķirņu ar visādu iespējamo krāsu ziediem. Lai arī formas orhideju ziediem ir līdzīgas, krāsu salikumi un nokrāsas var būt tik ļoti dažādas, tas ir vārdiem neapraksrāmi.
Otra ļoti īpašā vieta ir tauriņu māja, kur mākslīgos tropu džungļu apstākļos dzīvo dažāda lieluma un krāsu tauriņi. Esam bijuši dažādos tauriņu dārzos tālākās siltajās zemēs, taču tas ko piedāvā apskatīt Mainavas sala ir ievērības vērts.