Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Jūras veltes Atvaļinājuma laikā Melnkalnē mēs pilnībā izmantojām iespēju baudīt svaigas jūras veltes un, protams, arī vietējo vīnu. Īpaši priecājāmies par iespēju nopirkt svaigas jūras veltes krastā pa tiešo no zvejniekiem un savu (ne vairs viņu) lomu sagatavot pašiem mājās. Manuprāt, kaimiņos esošajā Horvātijā ir vairāk garšīgu austeru, tomēr Kotoras līča mīdiju garša pārspēj daudzus reģionus, kas piedāvā līdzīgu jūras produkciju. Vietējās noliktavās bija iespējams iegādāties dažāda veida jūras veltes un cena tur patiešām bija super laba. Melnkalnē visas nedēļas garumā tās bija īstas vasaras kulinārijas svinības. Jūras veltes Melnkalnē ir ierasta lieta vietējiem iedzīvotājiem; cilvēki ir izmantojuši tās savā virtuvē tūkstošiem gadu. Piemēram, mīdijas var kūpināt, vārīt, tvaicēt, grauzdēt, cept uz grila vai cept sviestā vai augu eļļā. Tāpat kā gandrīz visu gliemeņveidīgo gadījumā, mīdijas vispirms jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tās joprojām ir dzīvas tieši pirms to vārīšanas. Mēs es

Pēc Durmitoras nacionālā parka, Taras upes tilta apskates un dažiem izaicinošiem bezceļu braucieniem mēs ieradāmies šī brauciena galamērķī – Adrijas jūras piekrastē. Kotoras līcis Kotoras pilsēta atrodas pie vienu no skaistākajiem Melnkalnes līčiem. Kotoras vecpilsēta ir celta viduslaikos, laikā no 12. līdz 14. gadsimtam, un kopš 1979. gada ir iekļauta UNESCO pasaules dabas un vēstures mantojuma sarakstā (precīzāk sakot, UNESCO sarakstā ir iekļauts viss komplekss – Kotoras līcis, Kotoras pilsēta un apkārtējā teritorija). Viduslaikos Kotora bija dabiska osta Adrijas jūras piekrastē, taču šī vieta bija apdzīvota jau aptuveni pirms diviem tūkstošiem gadu. Mūsu naktsmītne atradās Dobrotas ciematā, apmēram 3,5 kilometrus no Kotoras centra, taču patiesībā dažreiz pat nav iespējams noteikt, kad viena pilsēta beidzas un otra sākas. No Dobrotas paveras skats tieši uz Vrmas kalnu un pilsētas piejūras promenāde iet vairākus kilometrus gar līča krastu. Daudzas mazas akmens piestātnes izskatās lie

Jūnija sākumā kopā ar draugiem devāmies uz Melnkalni, lai apmeklētu Durmitoras nacionālo parku un Adrijas jūras piekrasti. Tas bija aizraujoši ne tikai tāpēc vien, ka mēs iepriekš nebijām apmeklējuši šo valsti. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalnes parlaments pasludināja valsts neatkarību (iepriekš tā bija Dienvidslāvijas sastāvdaļa. Bija interesanti uzzināt, ko domā cilvēki, un redzēt, kā maza valsts sākusi savu neatkarīgo dzīvi. Melnkalnes teritorija ir mazāka par 14 tūkstošiem kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits ir mazāks par vienu miljonu. Ierašanās Melnkalnē Lai sasniegtu galamērķi, šķērsojām Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Ungāriju un no Serbijas ieradāmies Melnkalnē, šķērsojot pavisam nesen izveidoto robežkontroles punktu. Pirmā pietura Melnkalnē bija degvielas uzpildes stacijā drīz pēc robežas šķērsošanas, un bijām patiesi pārsteigti par apkārt valdošo tīrību un kārtību. Lielā atpūtas vietas teritorija un apkārtnes ainavas ļāva mums atpūsties pēc garā ceļojuma caur Serbiju. Bija