Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Par Grieķiju Grieķija ir viena no valstīm, kur esmu bijis daudzas reizes, gan biznesa, gan atpūtas braucienos, gan tranzītā. Tomēr līdz šim nevienu reizi par šo valsti neesmu rakstījis, tāpēc šeit ne tikai par Grieķijas galvaspilsētu Atēnām, bet arī mazliet par Grieķiju vispār. Ja godīgi, tad jau nav nemaz tik daudz, ko varētu jaunu par visiem zināmo Grieķiju pateikt, tāpēc vismaz daži cipari un nedaudz par vēsturi. Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu galā, tās teritorija ir gandrīz 132 tūkstoši kvadrātkilometru. Tas ir salīdzināms ar tādām valstīm kā Bangladeš, Nepāla, kuras ir mazliet lielākas par Grieķiju un Ziemeļkoreja un Nikaragvu, kuras ir nedaudz mazākas. Salīdzinot ar Amerikas Savienotajām valstīm, Grieķija ir divas reizes mazāka par Kolorado štatu. Grieķijai pieder 227 salas no kurām vismaz 166 ir apdzīvotas. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta (Crete), Evia, Lesbos, Roda (Rhodes) un Čios (Chios). Krētas teritorija ir nedaudz vairāk kā 8000 kvadrātkilometru – tā ir lielā

Skotijas galvasplsēta Edinburga Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus. Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Nokļūšana uz Edinburgu Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru). Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu

Skotijas rietumi Ja esat Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā. Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas , Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām. Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull). Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā). Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai

Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita. Ko apskatīt Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā. Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm. Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet

Ir tik forši ir pamosties no rīta Romas centrā pēc vēlas nakts pastaigas, kad naktsmītnes cenā iekļautās garšīgās brokastis jau gaida restorānā uz jumta terases. Superīgi laba sajūta! Vienīgais, kas jādara, jāsaņemas izkāpt no milzīgās gultas un daudzmaz jāsaģērbjas, lai var cilvēkos rādīties. Kolizejs  Pirmajā dienā Romā bijām izstaigājuši muzeju, tāpēc otrajā dienā gribējām izbaudīt saulaino oktobra beigu laiku svaigā gaisā. Pirmais, ko darījām uzreiz pēc brokastīm, devāmies uz kolizeju – galu galā, kas būtu Roma bez Kolizeja. Patiesību sakot, tur jau iepriekš bijām bijuši un pat izstaigājuši to no iekšienes, taču obligāto selfiju uz kolizeja fona vajadzēja uzņemt. Savādāk neviens no mājās palicējiem neticēs, ka bijām uz pāris dienām uz Romu aizlidojuši. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolizejs atradās mazāk kā desmit minūšu gājiena attālumā no mūsu naktsmītnes Monti Palace viesnīcā. Bijām domājuši no kolizeja ar metro uzreiz braukt pastaigāt pa parku pilsētas centra otrā pusē, taču nācās

Nedēļas nogale Romas centrā Vēl viens šī bloga nosaukums varētu būt “Atpakaļ uz Romu”, jo mēs tur jau bijām pirms vairākiem gadiem. Tomēr toreiz mēs ceļojām arī ārpus pilsētas, piemēram, uz Grotte di Frasassi un Vezuva vulkānu , kas atrodas ārpus Lacio reģiona. Šoreiz mūsu intereses objekts bija tieši Romas centrs, lai tur pavadītu visu nedēļas nogali. Gribējām pastaigāties pa pilsētas vēsturisko centru un arī baudīt romiešu ēdienus. Mēs ieradāmies Termini stacijā ar autobusu no lidostas īsi pirms pusdienlaika un pirmā lieta, kas jādara, protams, bija aiziert paēst vēlas brokastis. Atsevišķā blogā esmu ralstījis par mūsu gastronomisko pieredzi Romā šajā nedēļas nogales ceļojumā. Īsi sakot, mums ļoti paveicās, jo visas ēdienreizes bija patiešām superīgas un padarīja ceļojumu pat negaidīti labāku. Taisnības labad gan jāsaka, ka visas ēšanas vietas jau iepriekš bijām atraduši un izpētījuši milzum daudz atsauksmju par tām, tā kā teiciens, ka veiksme ir iepriekš sagatavota iespēja nostrādā

Monmartras bazilika un Versaļas pils Mēs sasniedzām Parīzi pirms pusnakts un par laimi bez lielām pūlēm atradām savu viesnīcu Monmartrā. Daudzi Parīzes apmeklētāji izvēlas šo apgabalu tās atrašanās vietas dēļ. Lai gan pēc saulrieta apkārtne nešķiet īpaši droša un tūristiem piemērota. Mēs bijām rezervējuši viesnīcu Hotel Montmartrois (6 Bis, Rue Du Chevalier-De-La-Barre), jo tā piedāvāja labu cenu divvietīgajiem numuriem (nekas īpašs, bet pietiekami labs, lai pārnakšņotu labā vietā). Tuvākā apskates vieta kājām gājiena attālumā no viesnīcas, kuru apmeklējām nākamajā rītā, ir Monmartras Svētās Sirds bazilika (la Basilique du Sacre Coeur de Montmartre). Tikai jāpiemin, ka šī bazilika ir viena no iespaidīgākajām ēkām, kas atrodas Prīzē kalna galā (pēc tam mēs redzējām, cik iespaidīga tā izskatās pat no Galleries Lafayette jumta pilsētas centrā). Uzturoties Parīzē, mēs pavadījām veselu dienu, apmeklējot Versaļas pili (Chateau de Versailles). Tā atrodas priekšpilsētā apmēram 20 kilometrus

Pirmā doma, kas ienāk prātā dzirdot vārdu Barselona – tas ir super! Tā ir viena no Eiropas pilsētām, kura noteikti jāredz. Tāpat kā Prāga, Parīze, Londona un Roma. Uz sitiena nemaz tā nevaru pateikt, kas vēl būtu līdzīga apmeklējuma vērtības ziņā. Pēc tam sarakstu var turpināt ar Venēciju, Florenci, Vīni, Amsterdamu, Budapeštu un tā tālāk. Tas, protams, ir mans saraksts un katram tas var būt citādāks, bet viens ir skaidrs – Barselona noteikti ir jāredz. Par pilsētu Barselona ir Katalonijas galvaspilsēta, tajā dzīvo mazliet vairāk par pusotru miljonu cilvēku un kopē ar apkartējām pipilsētām (gandrīz 5 miljonu cilvēku) tā ir otrā lielākā apdzīvotā teritorija Spānijā. Un protams – Barselona ir piejūras pilsēta Vidusjūras krastā. Katalonija ir Spānijas autonomais apgabals un tā atšķiras no Spānijas daudzējādā ziņā, Katalonijā ir pat divas oficiālās valodas – katalāņu un spāņu. Barselonas pirmsākumi meklējami pašā mūsu ēras sākumā, kad tur ieradās romieši, taču visvairāk pazīstama tā verētu

Norvēģijas dienvidi Lai jūnijā būtu neliels ceļojums, mēs uz dažām dienām devāmies uz Skandināviju – mūsu galamērķis bija Norvēģija. Pēc nolaišanās Oslo lidostā mēs paņēmām iepriekš rezervēto automašīnu no lidostā un sākām ceļojumu. Mums paveicās, ka mazākas automašīnas vietā mēs tikām bez papildus samaksas pie Volvo V40 – ļoti patīkama sagaidīšana! Novēģija bija bijusi mūsu ceļojumu plānos ilgu laiku un beidzot to arī izdarījām. Un, lūk, pirmais padoms – esiet gatavi maksāt par maksas ceļu izmantošanu uzreiz pēc izbraukšanas no lidostas, ja dodaties uz Oslo (ir tur arī citi maksas ceļi). Jūs varat izbraukt cauri kontrolpunktam nemaksājot (ko mēs faktiski arī darījām bez iepriekšēja nodoma), tomēr visur darbojas novērošanas kameras, tā kā tik un tā jūs tiksiet pieķers un var nākties maksāt sodu. Otrais padoms – ja atrodaties kaut kur pilnīgā nekurienes vidū un tur ir maksas auto stāvvieta – dariet visu iespējamo, lai atrastu aparātu, kur par to samaksāt, lai izvairītos no soda maksas (

Itālijas vidū Šis bija īss ceļojums kopā ar draugiem uz Romu, Umbriju un Vezuvu novembra otrajā pusē. Romā ieradāmies ar lidmašīnu. Iepriekš vienojāmies par dzīvokļa īri pilsētas centrā. Dzīvoklis atradās tikai dažu simtu metru attālumā no Vatikāna netālu no Tibras upes un ļoti tuvu daudzām citām apskates vietām. Dažas dienas pēc ierašanās mēs noīrējām automašīnu, lai apmekletu dažas apskates vietas ārpus Romas – Vezuvu, stalaktītu alas un nogaršotu itāļu ēdienus laukos. Itālijas galvaspilsēta Roma Mums paveicās ar naktsmītnes izvēli. Sazinājāmies ar kompāniju Rent in Rome un rezervējām īstermiņa īrei piedāvātu divu guļamistabu dzīvokli. Saziņa ar namīpašnieka aģentu bija efektīva, pēc ierašanās mūs satika tieši tā, kā iepriekš bija norunāts, un dzīvoklis bija ļoti komfortabls un tam vēl klāt ideālā naktsmītnes atrašanās vieta. Es viennozīmīgu tur paliktu arī nākošreiz, kad apmeklēsim Romu. Itālijas galvaspilsēta Roma ar 2,7 miljoniem iedzīvotāju un vairāk nekā divarpus tūkstošu gadu

Daudzi no jums, iespējams, zina Marokas piekrastes pilsētu Agadiru, tomēr Marokā ir daudz vietu ar nosaukumu agadira, viena no tām – Inoumāras agadira. Kopumā nosaukums agadir berberu valodā nozīmē sienu, norobežojumu, nocietinātu ēku. Parasti agadiru izmantoja kā klēti graudu un cita veida preču uzglabāšanai. Par Inoumāras agadiru Visā Marokā ir daudz šo seno būvju, lai gan lielākā daļa no tām ir gandrīz sabrukušas un daudzas citas sen aizmirstas. Viena no šīm būvēm, Inoumāras agadira, bija mūsu galamērķis Marokas ceļojuma laikā. Inoumāras agadira bija viens no objektiem, ko mums ieteica apmeklēt vietējie marokāņi. Līdz pat galamērķa sasniegšanai mums nebija ne jausmas par to, kas mums jāmeklē un ko mēs tur redzēsim. Pēc dažu norādījumus attiecībā uz maršrutu saņemšanas mēs devāmies ceļā. Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos Google kartes Marokā ir pilnīgi bezjēdzīgas. Agadir Inoumar Es pat mēģināju papildināt kartes ar ceļiem, uzzīmējot jaunu maršrutu pēc tam, kad mēs atgriezāmies no šī

This content is also available in English Par Poliju Polija ir liela valsts, viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Parasti mēs to šķērsojām kā tranzīta valsti, tomēr Polijā ir daudz vietu , kuras ir vērts apmeklēt un apskatīt. Tā kādu dienu mēs nolēmām, ka jāpskatās, kā tiek svinētas Lieldienas Polijā. Lieldienu brīvdienas tika izvēlētas tāpēc, ka lielākā daļa poļu, kā ļoti aktīvi katoļi, apmeklē baznīcas un Lieldienas Polijā tiek svinētas saskaņā ar visām tradīcijām, kas izveidojušās laika gaitā un katoļu baznīcas ietekmē. Lai arī tas mums nav raksturīgi, daudzām vietām, kuras mēs apmeklējām šī ceļojuma laikā, bija reliģisks raksturs. Krakova Mēs devāmies uz Krakovu, kas ir viena no vecākajām Polijas pilsētām. Tā atrodas Mazpolijas reģionā un ir slavena ar savu arhitektūru, reliģisko un kultūras mantojumu. Kopš 1978. gada Krakovas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Krakova ir otra lielākā Polijas pilsēta ar daudzām skaistām vietām, ko redzēt apmeklēt