Skotijas augstienes un vēsture

Harijs Poters

Pēc vairāku dienu pavadīšanas uz Skye salas, mūsu nākošais ceļamērķis bija Skotijas augstienes. Braucot no Malaigas (Mallaig) uz Fort William varējām vērot interesantus skatus aplūkojot vecu dzelzceļu.

Tā sliežu ceļš sākas pie Lielbritānijas augstākā kalna Ben Nevis, iet caur vistālāk rietumos esošo dzelzceļa staciju Arisaig, tad iet garām visdziļākajam saldūdens ezeram Loch Morar un visbeidzot piestāj tuvu visdziļākajam Eiropas jūras ūdens ezeram Loch Nevis.

Kopējais dzelzceļa sliežu garums ir 135 kilometri (84 jūdzes). Pats vilciens, kas brauc pa šīm sliedēm, ir ļoti populārs tāpēc, ka tas izmantots filmējot filmas par Hariju Poteru. Filmā tas saucas Hogvarta Ekspresis, gan jau zinat, ka grāmatas autore J.K. Roulinga ir no Skotijas.

Dzelzceļš šķērso autoceļu vairākas reizes, tāpēc varējām tā braucienu pāri tiltiem, cauri aizām un tuneļiem vērot ne vienu reizi vien.

Viesnīca

Mūsu pirmais galamērķis bija maza pilsētiņa Strathaira (Strathyre), jo tur atrodas viesnīca Munro Inn, kuru bijām rezervējuši jau pirms izbraukšanas (adrese: Main street, Strathyre, FK18 8NA). Varētu teikt, ka tā ir vieta, kur Skotijas augstienes sākas. Meklējot internetā skatījāmies, ka viesnīca atrodas pilnīgā nekurienes vidū, taču pietiekoši labā vietā, lai no turienes varētu doties uz visām pusēm, ja gribam atrast ko interesantu.

Patiesībā, tā bija ļoti mājīga ģimenes pārvaldīta viesnīca, kuras restorānā, kā izrādījās, ir īpaši bagātīgs skotu viskija piedāvājums. Varat iedomāties, kādā jaukā noskaņā mēs pavadījām katru vakaru pēc ikdienas izbraucieniem. Bet katru rītu īpašnieki cienāja mūs ar skotu brokastīm, kas īstenībā daudz neatšķiras no angļu brokastīm, bet porcijas gan ir lielākas un tajās ir tādas angļiem eksotiskas lietas kā hagis un asinsdesa.

Brokastis tiešām bija foršas, sātīgas un ļoti garšīgas. To visu rakstu pagātnes formā, jo viesnīva pirms kāda laika tika pamesta novārtā un tagad tur saimnieko jau citi īpašnieki.

Ekskursijas

Dzīvojot minētajā apvidū, katru rītu izvēlējāmies kādu galamērķi un devāmies tuvākā vai tālākā braucienā vai tās būtu Skotijas augstienes vaai arī zemienes (Low-lands). Tā, kādu dienu apmeklējām elektrostaciju, kurā elektrība tiek ražota ūdenim plūstot lejā no kalnu ezera, bet nakts laikā, izmantojot lētāku elektrību, nekā dienā saražoto, ūdens tiek pumpēts uz augšu atpakaļ ezerā.

Apmeklējām arī fermu, kas nodarbojās ar zivju audzēšanu un pārstrādi; tajā arī kūpina skotu lašus, kam par godu tur ir iekārtots pat muzejs. Skotu laši ir plaši pazīstams zīmols lielā mērā pateicoties skotu viskijam.

Skotijas pilis

Pilis ir viens no Skotijas trumpjiem; mēs apmeklējām vairākas, bet redzējām vēl daudz vairāk. Ar pilīm ir pilnas gan Skotijas augstienes, gan citi reģioni – tās burtiski ir uz katra soļua, bet viena no iespaidīgākajām ir Stīrlingas pils (Stirling castle), kas atrodas tāda paša nosaukuma pilsētā un ir pamanāma jau tālu no pilsētas, jo atrodas kalna galā. Pili kā karalisko rezidenci savā laikā bija veidojuši daudzi karaļi un karalienes, tās iekšienē atrodas dažādas ekspozīcijas, bet no majestātiskajiem pils mūriem uz apkārtni paveras brīnišķīgs skats un skaidrā laikā var gandrīz saredzēt Edinburgu.

Citā pilī mūs pārsteidza plēsīgo putnu – ērgļu, vanagu un pūču – izstāde, kas bez maksas bija iekārtota mājīgā pils dārzā.

Mazliet bijām vīlušies apmeklējot Roslinas kapelu (Rosslyn Chapel), kas pieminēta slavenajā grāmatā Da Vinči kods, taču pie pa lielākajai daļai vainīgs lietainais laiks un tas, ka kapela tika pamatīgi remontēta.

Mēs Roslinas kapelā bijām laikā, kad paši dzīvojām Skotijā un varu apgalvot, ka to apmeklet ir vērts. Toties tā vietā šajā ceļojumā atradām vairākas citas interesantas vietas un, braucot cauri vairākām apdzīvotajām vietām, vērojām pilsētu svētku parādes.

Golfa dzimtene

Vienu dienu veltījām braucienam uz Skotijas austrumu piekrasti, apmeklējot tādas pilsētas, kā Kirkcaldy, St. Andrews un Dundee. Šo izvēli pamatā noteica St. Andrews pilsētas apmeklējums, kur atrodas ne vien vecākā Skotijas universitāte, kasdibināta 1413. gadā, bet tā ir arī golfa dzimtene.

Neesam nekādi īpašie golferi, taču nospriedām, ka, ja nu esam Skotijā, tad šo vietu noteikti jāapmeklē. Pabijām St. Andrews Links golfa klubā un ar kājām izstaigājām lielu daļu pilsētas, kas ir ļoti skaista. Dundī ir Skotijas ceturtā lielākā pilsēta, kurai ir sena vēsture. Principā tā ir industriāla pilsēta, bet īpaši palicis atmiņā iespaidīgais tilts pāri Tai upes grīvai, kas pēc būtības līdzinās fjordam. Atpakaļ uz Strathīru devāmies cauri mazāk apdzīvotām vietām un ne reizi vien apstājāmies pavērot brīnišķīgās kalnu ainavas.

Vēsture un tradīcijas

Ļoti interesants bija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās Jaunās Lanarkas (New Lanark) apmeklējums. Tas ir neliels ciematiņš, kurā 19. gadsimtā utopists Roberts Ovens izveidoja industriālās komūnas modeli, kurā strādāja un dzīvoja tekstilrūpniecībā nodarbinātie strādnieki; tā laika Anglijā tā bija ļoti revolucionāra ideja.

Visas ēkas ir atjaunotas un tajās atrodas interesantas vēsturiskas un izglītojošas ekspozīcijas. Bez tam, tur vērojām arī īstas skotu kāzas, kas likās ne mazāk aizraujoši par pašu kompleksa apskati.

Mūsu Skotijas ceļojums beidzās Glāzgovā, kas ir pietiekoši jauka, interesanta un īsta skotu pilsēta. Vēlāk, liktenis nokārtoja tā, ka jau pēc dažiem gadiem Glāzgova uz laiku kļuva par mūsu mājām. Arī skaistā Stīrlinga saistās ar daudz jaukām atmiņām.