Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Šis blogs nedaudz atšķiras no visiem tiem, kurus esmu rakstījis iepriekš un varētu būt vairāk noderīgs tiem, kuri dzīvo vai ilgāku laiku uzturas Apvienotajā Karalistē (AK – Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija). Nosacījumi ceļošanai no Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valsts uz Itālīju vairumā gadījumu ir citādāki, parasti vienkāršāki. Joprojām ceru, ka pandēmija kādu dienu beigsies pavisam un šis raksts paliks vienīgi kā atgādinājums par tiem laikiem, kad ceļot bija sarežģīti, dārgi un brīžiem pat neiespējami. Ceļošana uz valsti, kas ir AK dzeltenajā sarakstā 2021. gada jūnijā mums bija jādodas no Lielbritānijas uz Itāliju; tajā laikā Itālija bija dzeltenajā ceļojuma galamērķu sarakstā un bija atļauti tikai ceļojumi uz šīm valstīm tikai īpašas nepieciešamības gadījumos. Apmēram mēnesi vēlāk, noteikumi jau mainījās, piemēram, attiecībā uz pašizolāciju ceļotājiem, kuriem ir divkārša vakcinācija (latviski tas laikam pareizi saucas balstvakcinācija). Tomēr pamatā ir lietas, kas ilg

Šis blogs ir otrā daļa par pieredzi mūsu Itālijas ceļojuma laikā COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gadā (pirmo daļu lasiet šeit ) un tajos galvenā uzmanība pievērsta procedūrām pirms un pēc atgriešanās. Kā jau iepriekš rakstīju, šī informācija varētu būt vairāk noderīgs tiem, kuri dzīvo vai ilgāku laiku uzturas Apvienotajā Karalistē (AK). Nosacījumi ceļošanai starp Eiropas Savienības un Šengenas zonas valstīm parasti ir vienkāršāki nekā dodoties no tām uz Lielbritāniju. Ceļošana uz Lielbritāniju no valsts, kas iekļauta AK dzeltenajā sarakstā 2021. gada jūnijā mums bija jādodas no Lielbritānijas uz Itāliju; tajā laikā Itālija bija dzeltenajā ceļojumu sarakstā un bija atļauti tikai būtiski ceļojumi uz šīm valstīm. Tāpēc mums pēc atgriešanās bija jāievēro stingri noteikumi, tostarp arī obligātie testi un pašizolācija pēc atgriešanās. Kopš tā laika vairums noteikumu laika gaitā mainījās un 2022. gada pavasarī visi ierobežojumi tika atcelti pavisam. Tomēr, ja situācija atgriežas, es vienmēr i

Skotijas autoceļi Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs . Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku. Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa

Skotijas galvasplsēta Edinburga Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus. Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Nokļūšana uz Edinburgu Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru). Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu

Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow . Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti. Par Bekingemšīru Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos. Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību. Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir

Skotijas rietumi Ja esat Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā. Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas , Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām. Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull). Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā). Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai

Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita. Ko apskatīt Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā. Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm. Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet

Skotijas centrālā daļa Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes . Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu. Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm. Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku. Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta Kā jau ne pārāk l

Īsi sakot, Dēvona ir grāfiste, kas atrodas Anglijas dienvidrietumos un atrodas starp Kornvolu un Somersetu; tai ir arī īsa robeža ar Dorsetu dienvidaustrumos. Devonas platība ir 6 707 kvadrātkilometri, un tās iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk par vienu miljonu cilvēku. Interesants fakts – Dēvona ir nedaudz lielāka par Palestīnas valsti un vairāk nekā 20 reizes lielāka par mazāko ES dalībvalsti Maltu. Lielākā pilsēta ir Eksetera, tomēr Devona ir ļoti labi pazīstama, jo tās piejūras pilsētas atrodas Lamanša krastā. Vasarā daudzi atpūtnieki dodas uz tādām jaukām un populārām vietām kā Torkī un Dārtmuta. Tomēr mēs nolēmām doties vēl dziļāk uz dienvidiem un septembra nedēļas nogalē apmeklējām Bigberiju pie jūras (Bigbury on Sea) un Cerību Līci (Hope Cove). Gan Bigbury on Sea (pavisam netālu no Plimutas), gan Hope Cove atrodas South Hams novadā. Dēvona – kā tur nokļūt Ātrākais veids, kā tur nokļūt (pieņemot, ka braucat no vietas, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem), ir braukt līdz Ekseterai

Anglijas pilsētas ( EN version) Apvienotā Karaliste ir valsts, kuru varat apmeklēt daudzas reizes un katru reizi ieraudzīt un uzzināt kaut ko jaunu. Tas pats attiecas arī uz Londonu. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka Londonā vien ir 4 (!) UNESCO pasaules kultūras mantojuma vietas – Londonas pils (Tower of London), Kew Gardens botāniskais dārzs, ēku komplekss, kas sastāv no Vestminsteras pils, Vestminsteras abatijas un Svētās Mārgaretas baznīcas, kā arī Griniča – slavenā observatorija caur kuru iet nulles meridiāns. Šajā aprakstā ir tikai divas ļoti īsas epizodes no daudziem īsākajiem ceļojumiem ārpus Londonas, lai gan mēs esam apmeklējuši ļoti daudzas Anglijas pilsētas – par to kādu citu reizi. Oksforda Oksforda (Oxford) ir viena no skaistākajām pilsētām Lielbritānijā un ar ļoti bagātu kultūras mantojumu. Pilsēta ir plaši pazīstama visā pasaulē ar tās viduslaiku Oksfordas universitāti . Apskatot Oksfordas ēkas var ieraudzīt dažādu periodu angļu arhitektūras piemērus kopš sakšu ierašanā

Apmeklējot Londonu Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju . Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm. Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju. Ļoti skaista aina parādās, ja paskatā

This content is also available in English Pēc igāka laika, vecajā Londonā ir atkal kaut kas jauns, ko noteikti ir vērts apskatīt – Batersī spēkstacija (angļu valodā Battersea Power Station ). Un šis objekts pat vēl nav iekļauts daudzos tūrisma aprakstos. Katrā sevi cienošā tūristu galamērķī ceļotājiem tiek piedāvāts milzums dažāda veida apskates objektu, sākot ar izstādēm, muzejiem, mākslas galerijām, beidzot ar atrakciju parkiem un pat iepirkšanās centriem. Viena visiem labi zināma objektu kategorija ir zemes orientieri (angļu valodā 'landmarks'). Latviskais tulkojums vārdam ‘landmark’ var likties nesaprotams pirmajā brīdī. Vabūt precīzāk būtu teikt 'zemes orientieris, kas veido apkārtējo ainavu'? Jebkurā gadījumā tam vajadzētu kļūt saprotamākam, ja minam tādus visiem zināmus ļandmark' kategorijas tūrisma objektus kā Eifeļtornis Parīzē, Brīvības statuja Ņujorkā, TV tornis Zaķusalā vai Kolizejs Romā. Vai kļuva uzreiz skaidrāks ko te stāsts? Ļoti dažādi var būt veidi

Dorsetā ir ļoti daudz brīnišķīgu vietu ko apskatīt. Šis ir vēl viens ieraksts par nedēļas nogales braucienu pavisma netālu no Bornmutas. Kādā pavasara svētdienā māte daba mūs iepriecināja ar lielu daudzumu saules tāpēc daudz nedomājot nolēmām doties uz Pūrbekas pussalas dienvidaustrumu daļu – apmēram 30 kilometrus no Pūlas (Poole). Attālums būtu mazāks, ja izmantotu Sandbanks prāmi, tad būtu jābrauc pat mazāk par 20 kilometriem, tomēr mēs nolēmām visu ceļu braukt ar automašīnu. Durlstonas parks – nacionālais dabas rezervāts Mūsu nolūks bija veikt nelielu svētdienas pārgājienu, tāpēc devāmies pa taisno uz parka autostāvvietu. Vienīgais veids, kā Durlstonas parks sasniedzams, ir braukt cauri Swanage piekrastes pilsētiņas šaurajām ieliņām. Swanage pati par sevi ir  atsevišķa apmeklējuma vērta. Tas ir vienīgais ceļš, kā piekļūt nacionālajam parkam tieši klāt ar auto, un, sasniedzot to, tās ir arī šī ceļa beigas. Labā ziņa ir tā, ka viņiem tur ir ļoti laba autostāvvieta, un cenas ir ļoti pi