Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Skotijas autoceļi Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs . Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku. Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa

Skotijas galvasplsēta Edinburga Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus. Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Nokļūšana uz Edinburgu Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru). Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu

Skotijas rietumi Ja esat Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā. Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas , Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām. Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull). Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā). Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai

Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita. Ko apskatīt Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā. Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm. Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet

Skotijas centrālā daļa Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes . Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu. Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm. Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku. Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta Kā jau ne pārāk l

Skotijas salu pārsteidzošais skaistums Dzīvojot Londonā, man bija daudz sarunu ar britiem par Skotijas salām, īpaši par Skajas (Skye) salu. Gandrīz visi no viņiem zināja par Skajas salu, lai gan ne daudzi no viņiem bija apmeklējuši šo skaisto salu, kas atrodas Skotijas ziemeļrietumos. Varbūt tāpēc, ka tā atrodas tik tālu no Apvienotās Karalistes – vairāk nekā tūkstoš kilometru. Tomēr Skajas salas daba ir tik neparedzama, ka jūs zināt, vai jūs varat izbaudīt jaukas brīvdienas, vai arī laikapstākļi jūs izaicinās visu laiku, kamēr jūs tur atrodaties. Mēs pieņēmām izaicinājumu un devāmies turp agrās vasaras brīvdienās. Man jāatzīst, ka mēs esam izvēlējušies jūnija sākumu, lai dotos uz Skajas salu, zinot, ka šajā gadalaikā tur var būt dažas saulainas dienas. Jau divas reizes atrodoties Skajas salā, varu teikt, ka tā ir viena no skaistākajām vietām Eiropā. Tur dzīvojošo cilvēku, dabas un visa veida pieredzes dēļ jūs varat tur nokļūt. Skotija tika pievienota Anglijai 1603. gadā, kad Skotijas

Pirmais rīts Skye salā Nākamajā rītā pēc ierašanās Skajas (Skye) salā mums bija agra pastaiga uz krastu (nemaz nerunājot par to, ka krasts ir gandrīz visapkārt). Taciņa mūs veda uz tuvāko līci, atklājot skaistu skatu uz nelielu vietējo ostu, kur bija novietotas daudzas zvejnieku laivas. Tik pārsteidzoša un klusa agra rīta ainava mūsu pirmajai brīvdienu dienai! Lielākais pārsteigums, ierodoties Skajā vēlā vakarā un arī vēlāk apbraucot Skajas salu, bija novērojums, ka gandrīz visi ceļi ir ļoti šauri ar biežām garāmbraukšanas vietām. Protams, ir arī platāki ceļi, lai gan pārsvarā ir šaurie, un tas jāņem vērā, plānojot braucienus pa Skajas salu. Lai nokļūtu no vienas vietas uz otru, var būt nepieciešams daudz vairāk laika, jo jums var nākties apstāties daudzās garāmbraucošās vietās un ļoti bieži gaidīt pretimbraucošās automašīnas. Labā ziņa ir tā, ka satiksmes intensitāte uz Skye nav tik intensīva kā vidēji Apvienotajā Karalistē. Dunveganas pils Mūsu pirmais lielākais brauciens pa Skye bij

Harijs Poters Pēc vairāku dienu pavadīšanas uz Skye salas, mūsu nākošais ceļamērķis bija Skotijas augstienes. Braucot no Malaigas (Mallaig) uz Fort William varējām vērot interesantus skatus aplūkojot vecu dzelzceļu. Tā sliežu ceļš sākas pie Lielbritānijas augstākā kalna Ben Nevis, iet caur vistālāk rietumos esošo dzelzceļa staciju Arisaig, tad iet garām visdziļākajam saldūdens ezeram Loch Morar un visbeidzot piestāj tuvu visdziļākajam Eiropas jūras ūdens ezeram Loch Nevis. Kopējais dzelzceļa sliežu garums ir 135 kilometri (84 jūdzes). Pats vilciens, kas brauc pa šīm sliedēm, ir ļoti populārs tāpēc, ka tas izmantots filmējot filmas par Hariju Poteru. Filmā tas saucas Hogvarta Ekspresis, gan jau zinat, ka grāmatas autore J.K. Roulinga ir no Skotijas. Dzelzceļš šķērso autoceļu vairākas reizes, tāpēc varējām tā braucienu pāri tiltiem, cauri aizām un tuneļiem vērot ne vienu reizi vien. Viesnīca Mūsu pirmais galamērķis bija maza pilsētiņa Strathaira (Strathyre), jo tur atrodas viesnīca Munro