Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Ja runājam par nacionālajiem ēdieniem, tad diezgan viennozīmīgi lietuviešu virtuves pārstāvji ir lietuviešu cepelīni un šakotis . Par lietuviešu desertu šakoti rakstīju jau iepriekš, tāpēc sājā blogā vairāk par viņu pamatēdienu cepelīniem. Katru reizi, kad sanāk uzturēties Lietuvā ilgāk, vismaz reizi cenšos lai kādā ēdienreizē būtu iekļauti lietuviešu cepelīni. Kas tad ir lietuviešu cepelīni? Tās ir no kartupeļu mīklas vārītas liela izmēra klimpas, kurām ir forma, kas līdzinās dirižablim jeb cepelīnam. Dirižabļa izgudrotāja gods pienākas izgudrotājam grāfam Ferdinandam fon Cepelinam (Ferdinand von Zeppelin). Cepelīni kā ēdiens bija pazīstami jau pirms dirižabļa izgudrošanas un pirms tam tie lietuviešu valodā tika saukti par didžkukuliai. Saka, ka šis ēdiens cēlies no Vācijas, bet sākotnēji bijis bez pildījuma. Cepelīnu mikla tiek gatavota sajaucot svaigus rīvētus kartupeļus ar sastampātiem vārītiem kartupeļiem. Gatavu klimpu garums parasti ir no 10 līdz 20 centimetriem. Kad cepelīni u

Ir reizes, kad ledusskapis ir tukšs un jāsāk vilkt krājumi ārā no saldētavas. Tās var būt gan ilgāk labākiem laikiem noglabātas delikateses, gan arī kādas vienkāršākas lietas. Vienkārši un ātri pagatavojami dārzeņu salāti ar krabju nūjiņām Taču ir arī reizes, kad ledusskapis nav īsti tukšs, bet tajā palikuši pa bišķim visvisādi sīkumi. Šī recepte ir tieši par to. Sastāvdaļas 2 līdz 3 krabju nūjiņas Puse saldās sarkanās paprikas 100 – 150 grami purava Pāris šķēles sīpola 2 ēdamkarotes skāba krējuma Nepilna ēdamkarote provansas majonēzes Nepilna tējkarote sinepes Šķispsniņa sāls Pagatavošana Krabju nūjiņas un papriku sagriež gabaliņos, puravu vispirms sagriež četrās daļās gareniski un pēc tam plānās šķēlītēs. Nogriež no sīpola pāris šķēles un sasmalcina. Tam visam bļodā pievieno krējumu, majonēzi, sinepes, šķipsniņu sāls un samaisa. Salāti ir diezgan asi; ja tos grib maigākus, sagriezto puravu var mazliet apvārīt vai apcept uz pannas. Varat vairāk izlasīt arī par puraviem vienā no maniem

Mēdz gadīties, ka pusdienas paēstas agrāk, bet līdz vakariņām vēl kāds brīdis jāgaida. Ko drīt? Viegls launags var izglābt situāciju, piemēram, dārzeņu salāti. Sastāvdaļas Puse sarkanās paprikas, apmēram 75 grami Gurķis, apmēram 100 grami Puravi, apmēram 100 grami Divas ēdamkarotes 12-18% krējuma, apmēram 50 grami Nepilna ēdamkarote provansas majonēzes, apmēram 20 grami Šķipsniņa sāls Ja patīk skaitīt, tas viss kopa kādas 315 kalorijas (Kcal). Sagatavošana Sagriež puravu gareniski četrās daļās un pēc tam šķēlītēs. Tā pat dara ar gurķi, pēc tam sagriež iztīrītu papriku kubiciņos. Kad viss salikts salātu traukā, pieliek klāt krējumu, majonēsi un sāli pēc garšas un samaisa. Klāt var piekost rupjmaizes šķēli, sviests uz maizes pat neprasās, jo salāti ir pietiekoši sulīgi. Puravi Puravi ir viens no maniem iecienītākajiem produktiem, tāpēc mazliet par tiem. Puravus var nopirkt visa gada garumā. To mēdz saukt par garšaugu un lietot kā piedevu ēdienam, lai gan es to (domāju, ka arī daudzi citi

Jūras veltes Atvaļinājuma laikā Melnkalnē mēs pilnībā izmantojām iespēju baudīt svaigas jūras veltes un, protams, arī vietējo vīnu. Īpaši priecājāmies par iespēju nopirkt svaigas jūras veltes krastā pa tiešo no zvejniekiem un savu (ne vairs viņu) lomu sagatavot pašiem mājās. Manuprāt, kaimiņos esošajā Horvātijā ir vairāk garšīgu austeru, tomēr Kotoras līča mīdiju garša pārspēj daudzus reģionus, kas piedāvā līdzīgu jūras produkciju. Vietējās noliktavās bija iespējams iegādāties dažāda veida jūras veltes un cena tur patiešām bija super laba. Melnkalnē visas nedēļas garumā tās bija īstas vasaras kulinārijas svinības. Jūras veltes Melnkalnē ir ierasta lieta vietējiem iedzīvotājiem; cilvēki ir izmantojuši tās savā virtuvē tūkstošiem gadu. Piemēram, mīdijas var kūpināt, vārīt, tvaicēt, grauzdēt, cept uz grila vai cept sviestā vai augu eļļā. Tāpat kā gandrīz visu gliemeņveidīgo gadījumā, mīdijas vispirms jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tās joprojām ir dzīvas tieši pirms to vārīšanas. Mēs es

Kas ir terīne? Terīne ir kukulīša formā pagatavota pārtika, kas līdzinās pastētei. Kā saka zinoši cilvēki, visas pastētes ir terīnes, bet ne visas terīnes ir pastētes. Būtiskākā atšķirība starp pastētēm un terīnēm ir tā ka pastētes ir vieglāk pagatavot, toties terīnes pagatavošanai ir nepieciešamas zināšanas par ēdienu gatavošanas principiem un iepriekšēja pieredze. Terīnes pagatavošanai var izmantot jebkura veida gaļu, kas ir tuvāk sirdij. Lielākoties, terīnēs tiek izmantota mājas vai meža dzīvnieku gaļa, taču var izmantot arī dažādas jūras veltes no kurām visiecienītākais ir lasis. Šī recepte, kā jau pēc virsraksta nojaušams, ir laša terīnes pagatavošanai. No šajā receptē norādītā daudzuma sastāvdaļām sanāks pilns cepamais trauks laša terīne – tāds, kāds kādreiz bija pārdošanā RIMI akciju laikā (redzams zemāk vienā attēlā). Sastāvdaļas 500 grami laša filejas bez ādas; sāls, malti pipari; 2 ēdamkarotes laima sulas; 10 grami sviesta cepamās formas ieziešanai; 200 grami šķēlēs sagriezta

Lai tur vai kā, bet pašu gatavota grila mērce gaļai (un ne tikai) ir manta un mērce kā tāda ir neaizvietojama jebkura ēdien sastāvdaļa! Bet ja mērce ir pašu gatavota, tas ne tikai parādīs jūsu kulinārijas talantus, bet arī būs īpaša bauda un sarunas temats gan paām gan apkārtējai kompānijai. Internetā ir pieejamas daudzas un dažādas receptes mērcēm dažādiem dzīves gadījumiem. Nepretendējot uz pārmērīgu oriģinalitāti, varu tikai pateikt, ka esam šo mērci izmantojuši vairākkārtēji gan griletai gaļai gan arī salātiem. Šis ir mans personīgais ieguldījums padarīt līdzcilvēku dzīvi mazliet interesantāku, kad tiek gatavoti burgeri cepot gaļu uz atklātas uguns vai vienkārši gatavojot dārzeņu salātus. Sastāvdaļas visparastākās veikalā nopērkamās, bet garšu var veidot pilnīgi pēc garastāvokļa un saviem garšas paradumiem. Tāpēc arī konkrēts daudzums sastāvdaļu receptē netiek norādīts – viss pēc pašu ieskatiem (nu protams, nevajag likt medu vairāk par kečupu, bet, iespējams, kādam arī tā varētu pa

Ceptuve pie Ignalinas Kad ceļojām pa Lietuvu, apmeklejām ceptuvi “Romnesa”, kur tiek ražots lietuviešu nacionālais gardums deserts šakotis (lietuviešu valodā tas būtu šakočiai vai raguolis); tur arī ir šakotis muzejs un mums bija ļoti interesanta ekskursija. Šakotis ir īpašs kēkss, kas tiek cepts zarota koka formā ar dobu vidu. Tā gatavošanā bijām paredzējuši arī paši piedalīties, ko veiksmīgi izdevās arī izdarīt. Šos izstrādājumus Eiropā pazīst jau no 15. gadsimta, sākotnēji tos cepa mūki, kuri receptes turēja lielā slepenībā. Populāri, līzīgi kā lietuviešu deserts šakotis, ir arī kēksi Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Ungārijā un Japānā, taču katrā zemē to izgatavošana ir ar savām īpatnībām. Varianti var būt dažādi, bet piemēra pēc šeit zemāk ir viena lietuviešu deserts šakotis pagatavošanas recepte (taču jāņem vērā, ka ne mazāk par sastāvdaļām ir svarīga tā pagatavošanas tehnoloģija). Kad apmeklējām ceptuvi, uzzinājām daudz ko jaunu par šī izstrādājuma vēsturi un niansēm dažādās valstīs,