Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Šis blogs nedaudz atšķiras no visiem tiem, kurus esmu rakstījis iepriekš un varētu būt vairāk noderīgs tiem, kuri dzīvo vai ilgāku laiku uzturas Apvienotajā Karalistē (AK – Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija). Nosacījumi ceļošanai no Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valsts uz Itālīju vairumā gadījumu ir citādāki, parasti vienkāršāki. Joprojām ceru, ka pandēmija kādu dienu beigsies pavisam un šis raksts paliks vienīgi kā atgādinājums par tiem laikiem, kad ceļot bija sarežģīti, dārgi un brīžiem pat neiespējami. Ceļošana uz valsti, kas ir AK dzeltenajā sarakstā 2021. gada jūnijā mums bija jādodas no Lielbritānijas uz Itāliju; tajā laikā Itālija bija dzeltenajā ceļojuma galamērķu sarakstā un bija atļauti tikai ceļojumi uz šīm valstīm tikai īpašas nepieciešamības gadījumos. Apmēram mēnesi vēlāk, noteikumi jau mainījās, piemēram, attiecībā uz pašizolāciju ceļotājiem, kuriem ir divkārša vakcinācija (latviski tas laikam pareizi saucas balstvakcinācija). Tomēr pamatā ir lietas, kas ilg

Šis blogs ir otrā daļa par pieredzi mūsu Itālijas ceļojuma laikā COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gadā (pirmo daļu lasiet šeit ) un tajos galvenā uzmanība pievērsta procedūrām pirms un pēc atgriešanās. Kā jau iepriekš rakstīju, šī informācija varētu būt vairāk noderīgs tiem, kuri dzīvo vai ilgāku laiku uzturas Apvienotajā Karalistē (AK). Nosacījumi ceļošanai starp Eiropas Savienības un Šengenas zonas valstīm parasti ir vienkāršāki nekā dodoties no tām uz Lielbritāniju. Ceļošana uz Lielbritāniju no valsts, kas iekļauta AK dzeltenajā sarakstā 2021. gada jūnijā mums bija jādodas no Lielbritānijas uz Itāliju; tajā laikā Itālija bija dzeltenajā ceļojumu sarakstā un bija atļauti tikai būtiski ceļojumi uz šīm valstīm. Tāpēc mums pēc atgriešanās bija jāievēro stingri noteikumi, tostarp arī obligātie testi un pašizolācija pēc atgriešanās. Kopš tā laika vairums noteikumu laika gaitā mainījās un 2022. gada pavasarī visi ierobežojumi tika atcelti pavisam. Tomēr, ja situācija atgriežas, es vienmēr i

Skotijas autoceļi Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs . Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku. Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa

Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša . Lidojums uz Maroku Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus. Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair. Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan

Esam pieraduši, ka lielus attālumus ātri un salīdzinoši lēti varam veikt lidojot, īpaši, ja galamērķī iespējams nokļūt ar kādu no zemo cenu aviokompānijām. Tomēr reizēm, tādu vai citādu iemeslu dēļ, jāceļo pa sauszemi. Vienkāršākais, protams, ir iesēsties savā auto un doties ceļā. Bet ko darīt, ja arī tas nestrādā? Tad jāsāk skatīties, kādas iespējas piedāvā sauszemes komerciālais un sabiedriskais transports. Tātad, pēc apmēram viena mēneša, ko pavadījām Latvijā, mes devāmies ceļā ar autobusu no Rīgas uz Berlīni, lai tālāk ar vilcienu brauktu uz Londonu . Uzreiz gan jāsaka, ka ceļojumu plānojām un arī biļetes visiem ceļa posmiem bijām iegādājušies jau vairakus mēnešus iepriekš. Tas galvenokārt tāpēc, ka vilcienu cenas Eiropā kļūst arvien dārgākas, kad dienu skaits līdz ceļojumam sarūk. Tādā veidā izdevās ietaupīt krietnu naudas summu. Pirmā diena: Rīga – Varšava Lai nokļūtu no Rīgas uz Berlīni, izmantojām Ecolines autobusu, kas izbrauc no Rīgas autoostas rīta pusē. Labu laiku nebijām

Šis ir turpinājums mūsu ceļojumam no Rīgas uz Londonu. Pirmajā dienā braucām no Rīgas uz Varšavu un pēc pusnakts turpinājām braucienu Ecolines autobusā uz Berlīni. Jau uz rīta pusi, apmēram ap pieciem, pirms Vācijas robežas autobuss piestāja degvielas stacijā un braucējiem bija iespēja izkāpt ārā izstaipīt kājas. Diezgan precīzi pēc saraksta agri no rīta ieradāmies Berlīnes autoostā Am Funkturm on Masurenallee, kur diezgan daudzi citi pasažieri izkāpa. Autobuss tālāk brauca uz Braunšveigu, bet tā galaunkts bija vēl daudz tālāk – Štutgarte. Berlīne Pēc izkāpšanas no autobusa devāmies uz tuvāko metro staciju Kaiserdamm (gājiens līdz stacijai tikai kādi 300 metri), lai nokļūtu Berlīnes centrālajā dzelzeļa stacijā. Metro biļete vienam braucienam maksā 3 eiro, pirms iekāpšanas metro biļeti vajag nokompostrēt. Pa ceļam Berlīnes Zoo pieturā jāpārsēžas no U uz S līniju, jāiziet virszemē un kādi 100 metri jānoeiet ar kājām. Rezultātā nepilnas stundal laikā jau bijām centrālajā dzelceļa stacij

Pēc brauciena no Rīgas uz Berlīni ar autobusu un no Berlīnes uz Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā. Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies. Brisele Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozōmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne. Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās v

Īsi sakot, Dēvona ir grāfiste, kas atrodas Anglijas dienvidrietumos un atrodas starp Kornvolu un Somersetu; tai ir arī īsa robeža ar Dorsetu dienvidaustrumos. Devonas platība ir 6 707 kvadrātkilometri, un tās iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk par vienu miljonu cilvēku. Interesants fakts – Dēvona ir nedaudz lielāka par Palestīnas valsti un vairāk nekā 20 reizes lielāka par mazāko ES dalībvalsti Maltu. Lielākā pilsēta ir Eksetera, tomēr Devona ir ļoti labi pazīstama, jo tās piejūras pilsētas atrodas Lamanša krastā. Vasarā daudzi atpūtnieki dodas uz tādām jaukām un populārām vietām kā Torkī un Dārtmuta. Tomēr mēs nolēmām doties vēl dziļāk uz dienvidiem un septembra nedēļas nogalē apmeklējām Bigberiju pie jūras (Bigbury on Sea) un Cerību Līci (Hope Cove). Gan Bigbury on Sea (pavisam netālu no Plimutas), gan Hope Cove atrodas South Hams novadā. Dēvona – kā tur nokļūt Ātrākais veids, kā tur nokļūt (pieņemot, ka braucat no vietas, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem), ir braukt līdz Ekseterai

Marta vidū mums izdevās doties apmēram nedēļu garā ceļojumā uz Bulgāriju. Mums astoņās dienās nācās nobraukt vairāk nekā piecarpus tūkstošus kilometru (vidēji sanāk vairāk nekā seši simti kilometru dienā). Ideja par ceļojumu radās, kad es atgriezos no kārtējā darba komandējuma. Es lidojuma laikā sarunājos ar jaunu dāmu lidmašīnā, kura sēdēja man blakus. Viņa pastāstīja daudz interesanta par Bulgāriju, un mēs nolēmām paši doties uz Bulgāriju, lai to redzētu paši savām acīm un apskat’t kāda ir dzīve Balkānu rietumos. Ierašānās Bulgārijā Vēlā pēcpusdienā ieradāmies Bulgārijā ar prāmi, kas savieno Rumānijas pilsētu Kalafatu un Vidinu Bulgārijā. Donavas upes platums tur ir ļoti iespaidīgs – otrs upes krasts izskatās ļoti tālu. Un šeit tas ir – ceļojums atpakaļ uz pagājušo gadsimtu: bez muitas un robežkontroles bija vairākas citas oficiālas iestādes, kas vāca valūtu dažādiem obligātiem robežas šķērsošanas “pakalpojumiem” – fito-sanitārajai kontrolei, veterinārajai kontrolei. Kaut arī mums bi

Anglijas pilsētas ( EN version) Apvienotā Karaliste ir valsts, kuru varat apmeklēt daudzas reizes un katru reizi ieraudzīt un uzzināt kaut ko jaunu. Tas pats attiecas arī uz Londonu. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka Londonā vien ir 4 (!) UNESCO pasaules kultūras mantojuma vietas – Londonas pils (Tower of London), Kew Gardens botāniskais dārzs, ēku komplekss, kas sastāv no Vestminsteras pils, Vestminsteras abatijas un Svētās Mārgaretas baznīcas, kā arī Griniča – slavenā observatorija caur kuru iet nulles meridiāns. Šajā aprakstā ir tikai divas ļoti īsas epizodes no daudziem īsākajiem ceļojumiem ārpus Londonas, lai gan mēs esam apmeklējuši ļoti daudzas Anglijas pilsētas – par to kādu citu reizi. Oksforda Oksforda (Oxford) ir viena no skaistākajām pilsētām Lielbritānijā un ar ļoti bagātu kultūras mantojumu. Pilsēta ir plaši pazīstama visā pasaulē ar tās viduslaiku Oksfordas universitāti . Apskatot Oksfordas ēkas var ieraudzīt dažādu periodu angļu arhitektūras piemērus kopš sakšu ierašanā

Stikla fabrika Čehijā (also available EN version) Čehijas stikla fabrikas un zooloģiskā dārza apmeklēšana bija daļa no mūsu ceļojuma uz Bohēmijas reģionu Čehijas Republikā. Mūsu pirmais galamērķis pirms ierašanās kempingā Dolce Vita bija mazs slēpošanas kūrorta ciemats Haračova (Harrachov). Mēs apmeklējām tur esošo Novosad & Son rūpnīcu (adrese: Harrachov 95, 512 46 Harrachov, Čehija) – otru vecāko stikla rūpnīcu Čehijā, kas dibināta 1712. gadā. Tā darbojas joprojām kopš tās dibināšanas un tagad tiek piedāvātas arī ekskursijas gida pavadībā, lai apmeklētāji varētu iepazīties kā tiek ražots un apstrādāts stikls un kristāls. Tur iespējams redzēt milzīgas stikla krāsnis, stikla pūšanu, kristālu pulēšanu un citus procesus. Šajā rūpnīcā viņi ražo tradicionāli ar rokām darinātu, brīvi pūstu, sagrieztu un ar rokām apgleznotu stiklu. Pēc šīs patiešām izglītojošās un jaukās ekskursijas jūs varat ieturēt pusdienas vai vakariņas, kā arī nobaudīt vietējo alu restorānā Pivovar Novosad, kas at

Apmeklējot citas valstis, mēs cenšamies pēc iespējas vairāk iepazīties ar vietējo dzīvi un arī katras valsts virtuvi. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir vietējo restorānu apmeklējums, lai gan ir vēl aizraujošāk, ja tiek dota iespēja pašiem pagatavot ēdienu. Šoreiz mūs interesēja marokāņu virtuve. Izrādījās, ka Marokā interesentiem ir iespējams atrast kulinārijas kursu nodarbības. Tas vienlaicīgi ir gan piedzīvojums, gan izklaide, gan jaunu noderīgu prasmju iegūšana ēdienu pagatavošanā. Marokāņu virtuve Pirms brauciena uz Maroku mēs rezervējām ēdienu gatavošanas kursus netālu no Marakešas – FAIM D’EPICES. Cena bija apmēram EUR 50 vienai personai un tajā ietilpa vietējais transports no Marakešas viesnīcas līdz nodarbību vietai, pašas ēdienu gatavošanas nodarbības, savu iemaņu parādīšana praksē (nepieciešamie produkti arī bija pieejami uz vietas un iekļauti cenā) un papildus dzērienu un garšvielu darbnīca. Mēs iemācījāmies pagatavot pilnu maltīti, kas iekļauj maizi, salātus, tadžīni (mar

Šis ir nākamais ieraksts par mūsu Marokas ceļojumu 2020. gadā COVID pandēmijas laikā. Pēc Agadiras, Paradīzes ielejas un Tarudantas apmeklēšanas mēs devāmies tālāk uz dienvidiem, lai pavadītu atlikušo vai vismaz lielāko atlikušā ceļojuma pa Maroku daļu, līdz mums būs iespēja doties mājās. Mūsu nākošais galamērķis bija Tafraute. Karantīna Marokā Lai arī divas nedēļas mēs atradāmies karantīnā netālu no Tarudantas un mums bija dokuments, kas ļāva doties ārā no mājas, mūsu ceļojuma turpinājums nebūt nenoritēja tik gludi kā būtu gribējies. Neskatoties uz visām grūtībām, mums tomēr izdevās nokļūt Tafrautē, un mums atkal tika pieprasīts pašizolēties uz divām nedēļām, jo bijām ieradušies citā provincē. Uzturoties Tafrautē, Marokā tika ieviesti papildus drošības pasākumi, piemēram, obligāta sejas masku nēsāšana jebkur ārpus mājām. Es neesmu pārliecināts, vai komandanta stunda tika ieviesta, kamēr mēs bijām tur, vai arī pirms mūsu ierašanās; jebkurā gadījumā no pulksten 22:00 līdz 6:00 visiem bi