Ceļojumi ar auto, atpūta un piedzīvojumi

Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša . Lidojums uz Maroku Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus. Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair. Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan

Apmeklējot citas valstis, mēs cenšamies pēc iespējas vairāk iepazīties ar vietējo dzīvi un arī katras valsts virtuvi. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir vietējo restorānu apmeklējums, lai gan ir vēl aizraujošāk, ja tiek dota iespēja pašiem pagatavot ēdienu. Šoreiz mūs interesēja marokāņu virtuve. Izrādījās, ka Marokā interesentiem ir iespējams atrast kulinārijas kursu nodarbības. Tas vienlaicīgi ir gan piedzīvojums, gan izklaide, gan jaunu noderīgu prasmju iegūšana ēdienu pagatavošanā. Marokāņu virtuve Pirms brauciena uz Maroku mēs rezervējām ēdienu gatavošanas kursus netālu no Marakešas – FAIM D’EPICES. Cena bija apmēram EUR 50 vienai personai un tajā ietilpa vietējais transports no Marakešas viesnīcas līdz nodarbību vietai, pašas ēdienu gatavošanas nodarbības, savu iemaņu parādīšana praksē (nepieciešamie produkti arī bija pieejami uz vietas un iekļauti cenā) un papildus dzērienu un garšvielu darbnīca. Mēs iemācījāmies pagatavot pilnu maltīti, kas iekļauj maizi, salātus, tadžīni (mar

Daudzi no jums, iespējams, zina Marokas piekrastes pilsētu Agadiru, tomēr Marokā ir daudz vietu ar nosaukumu agadira, viena no tām – Inoumāras agadira. Kopumā nosaukums agadir berberu valodā nozīmē sienu, norobežojumu, nocietinātu ēku. Parasti agadiru izmantoja kā klēti graudu un cita veida preču uzglabāšanai. Par Inoumāras agadiru Visā Marokā ir daudz šo seno būvju, lai gan lielākā daļa no tām ir gandrīz sabrukušas un daudzas citas sen aizmirstas. Viena no šīm būvēm, Inoumāras agadira, bija mūsu galamērķis Marokas ceļojuma laikā. Inoumāras agadira bija viens no objektiem, ko mums ieteica apmeklēt vietējie marokāņi. Līdz pat galamērķa sasniegšanai mums nebija ne jausmas par to, kas mums jāmeklē un ko mēs tur redzēsim. Pēc dažu norādījumus attiecībā uz maršrutu saņemšanas mēs devāmies ceļā. Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos Google kartes Marokā ir pilnīgi bezjēdzīgas. Agadir Inoumar Es pat mēģināju papildināt kartes ar ceļiem, uzzīmējot jaunu maršrutu pēc tam, kad mēs atgriezāmies no šī

Šis ir nākamais ieraksts par mūsu Marokas ceļojumu 2020. gadā COVID pandēmijas laikā. Pēc Agadiras, Paradīzes ielejas un Tarudantas apmeklēšanas mēs devāmies tālāk uz dienvidiem, lai pavadītu atlikušo vai vismaz lielāko atlikušā ceļojuma pa Maroku daļu, līdz mums būs iespēja doties mājās. Mūsu nākošais galamērķis bija Tafraute. Karantīna Marokā Lai arī divas nedēļas mēs atradāmies karantīnā netālu no Tarudantas un mums bija dokuments, kas ļāva doties ārā no mājas, mūsu ceļojuma turpinājums nebūt nenoritēja tik gludi kā būtu gribējies. Neskatoties uz visām grūtībām, mums tomēr izdevās nokļūt Tafrautē, un mums atkal tika pieprasīts pašizolēties uz divām nedēļām, jo bijām ieradušies citā provincē. Uzturoties Tafrautē, Marokā tika ieviesti papildus drošības pasākumi, piemēram, obligāta sejas masku nēsāšana jebkur ārpus mājām. Es neesmu pārliecināts, vai komandanta stunda tika ieviesta, kamēr mēs bijām tur, vai arī pirms mūsu ierašanās; jebkurā gadījumā no pulksten 22:00 līdz 6:00 visiem bi

Krāsotās klintis un akmeņi netālu no Tafrautes Viena no interesantākajām vietām netālu no Marokas pilsētas Tafrautes ir Krāsotās klintis (Painted rocks). Tās ir klintis, akmeņi un kalnu ieži lielā kalnu ielejā, kas nokrāsotas dažādās kontrastējošās krāsās, pie kam tās atrodas pa grupām vairākās vietās un izskatās interesanti gan no attāluma, gan tuvumā. Sākotnēji Krāsotās klintis šajā vietā 1984. gadā izveidoja beļģu mākslinieks Žans Veramē, kurš apgleznoja (krāsoja) akmeņus arī citās valstīs, piemēram, Francijā, Ēģiptē un Čadā. Pirms šīs vietas apmeklēšanas mēs internetā lasījām vairākas negatīvas atsauksmes. Kritikas iemesls bija fakts, ka erozijas dēļ uz akmeņiem nebija daudz krāsas vairs palicis kopš mākslinieks šo ainarvu izveidoja. Dzīvnieki, īpaši kazas, kāpjot uz akmeņiem, kopainu bija padarījuši vēl bēdīgāku. Tomēr mums paveicās, jo kad mēs 2020. gadā apmeklējām Krāsotās klintis, visi akmeņi un ieži bija diezgan svaigi krāsoti un izskatījās kā sākotnēji iecerēti. Nokļūšana pie

Marokas safari Pāris dienas pēc ierašanās Marakešā mēs devāmies autentiskajā safari ceļojumā uz Sahāras tuksnesi, lai apskatītu Marokas augstākās un iespaidīgākās smilšu kāpas un izmēģinātu ceļojumu ar kamieļiem pa tuksnesi. Ekskursiju mēs jau iepriekš rezervējām vietējā marokāņu tūrisma aģentūrā . Marokas safari tūres ilgums bija trīs dienas, un tajā bija iekļautas divas nakšņošanas un ēdienreizes par kopējo cenu EUR 120 vienai personai (mēs iepriekš samaksājām depozītu EUR 70 no katra dalībnieka). Šī Marokas tūre bija ļoti izdevīga par piedāvāto cenu, un mēs bijām sajūsmā par šo ceļojumu. Braucām Toyota Landcruiser džipā, kopā seši cilvēki – pietiekoši ērti. Viesnīcā dzīvojām atsevišķos numuriņos. Pirmā diena – pāri Agstajiem Atlasa kalniem Astoņos rītā mēs netālu no viesnīcas satikāmies ar savu šofri, kas arī bija gids un iekāpām džipā, kur citi cilvēki jau gaidīja mūsu pievienošanos ceļojumam. Mūsu pirmās dienas mērķis bija Dadesas aiza , mazs ciemats nekurienes vidū. Mēs ceļojām p

Viesmīlīgā Marakeša Marokas galvaspilsēta ir Rabāta, kas atrodas 324 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Marakešas. Lai sasniegtu Marakešu ar automašīnu no Rabatas, būtu nepieciešamas trīs ar pusi stundas. Marakeša Marokā ir ceturtā lielākā pilsēta. Tā vietā, lai brauktu no Marokas galvaspilsētas ar automašīnu, jūnijā nolaidāmies Marakešas Menaras lidostā. Tas bija tiešais EasyJet lidojums no Glāzgovas; lidojuma turp un atpakaļ izmaksas vienai personai bija aptuveni £ 145. No lidostas uz pilsētas centru bijām iepriekš pasūtījuši taksometru, kura cena bija aptuveni £ 15. Šī brauciena laikā Marokā pavadījām apmēram nedēļu. Marakešu 2015. gadā TripAdvisor nosauca par ceļojuma galamērķi nummur 1 pasaulē (2015. gada Travellers ‘Choice balva par populārāko galamērķi), atstājot tādus populārus galamērķus kā Čehijas galvaspilsētu Prāga 5. pozīcijā, Londonu kā sesto un Romu kā Nr.7 – iespaidīgs, vai ne? Marakeša bija vieta, kur pavadījām lielāko šī ceļojuma daļu. Marokā ir ierasts, ka uzturēšanās

Pēc ierašanās Agadirā un jaukas pastaigas Paradīzes ielejā turpinājām savu ceļojumu. Nķošais galamērķis pēc mūsu sākotnējā plāna bija Marokas pilsēta Tarudanta. Tomēr tur viss izvērtās mazliet citādāk nekā bijām iepriekš plānojuši. Pirmo reizi mūžā mums nācās doties karantīnā COVID ierobežojumu dēļ. Labā ziņa ir tā, ka jau iepriekš bijām rezervējuši ļoti labu ērtu (un dārgu) viesu namu tikai dažu jūdžu attālumā no Tarudantas centra. Sākotnējā rezervācija bija uz trim naktīm, taču kopumā mēs tur pavadījām gandrīz divas nedēļas. Pozitīvais tajā visā ir tas, ka visā mūsu uzturēšanās laikā mums bija pilna pansija. Mums bija savs vietējais šefpavārs – jaunu marokāņu sieviete. Saimnieks bija francūzis, tāpēc mēs tikām baroti ar Marokas un Francijas virtuves ēdieniem. Pagalmā mums bija liels baseins un skaists dārzs ar bruņurupučiem un pāviem, atsevišķā mājā, kurā dzīvojām, liela viesistaba un vēl lielāka guļamistaba, milzīga vannas istaba, āra terase ar jumtu un franču vīns ar vakariņām, ka

Šis ir pirmais no aprakstiem no sērijas par mūsu ceļojumu uz Maroku 2020. gadā. Sākotnēji šid ceļojums bija plānots kā desmit dienu garas pavasara brīvdienas, tomēr mēs galu galā gandrīz trīs mēnešus atradāmies iesprostoti Marokā COVID pirmā viļņa ierobežojumu dēļ. Mēs būtu varējuši tur uzturēties vēl ilgāk, bet par laimi Lielbritānijas vēstniecība Marokā jūnija sākumā mums palīdzēja atgriezties Lielbritānijā ar vienu no viņu organizētajiem glābšanas lidojumiem. Ierašanās Marokā Agadiras Al-Massiras starptautiskajā lidostā ieradāmies tieši pirms pusnakts marta vidū. Kā izrādījās, tas bija pēdējais starptautiskais lidojums, kam bija atļauts tur nolaisties 2020. gada pavasarī, lai gan to neviens tobrīd nenojauta. Bijām rezervējuši lidojumu turp un atpakaļ ar EasyJet, taču reiss atpakaļ tā arī nekad nenotika; tas tika atcelts vēl vismaz piecas reizes un tad mums turpmāk gaidīt vienkārši apnika. Agadiras lidosta atrodas apmēram 20 kilometru attālumā no pilsētas centra; lai tur nokļūtu, iep

Pēc pāris dienu pavadīšanas Agadirā mēs bijām gatavi doties uz nākamo galamērķi Tizgui virzienā. Par ļoti labu cenu bijām rezervējuši naktsmītni nelielā viesnīcā kalnos netālu no Paradīzes ielejas – Hotel Restaurant Tifrit (koordinātas: 30.599090, -9.497355 ). Godīgi sakot, mēs ļoti vēlējāmies izkļūt no Agadiras, jo jau bija skaidrs, ka Marokā COVID dēļ valsts tiek pilnīgi slēgta no ārpasaules un tiek noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi valsts iekšienē, un mums bija sajūta, ka apmešanās mazāk apdzīvotā vietā ļautu mums justies labāk un nepiesaistītu lieku vietējo varas iestāžu uzmanību. Viesnīcā bija diezgan daudz viesu no Francijas un Nīderlandes, kuri bija ieradušies Marokā kādu laiku pirms mums un meklēja veidus, kā atgriezties savās mītnes zemēs. Visi regulārie reisi no un uz Maroku jau bija pārtraukti, un cilvēki cerēja nokļūt uz kādu no speciāli organizētajiem glābšanas reisiem. Pirms došanās prom no Agadiras mēs katram gadījumam iepirkām dažādus pārtikas produktus un dzē